image
Kā elpot jogas laikā, lai paātrinātu gremošanu
15/04/2016
image
Daniel Lacerda, 2,100 Asanas, the complete yoga poses
17/04/2016

8 facinējoši fakti par fasciju

image

Fascija, kā viens no aktuālākajiem tematiem šobrīd fitnesa industrijā, bauda slavas spožumu. Par to runā konferencēs un meistarklasēs, kā arī piemin dažādās publikācijās. Un tomēr, vai tad, kad lielā kņada noplaks, fitnesa un labsajūtas profesionāļi vēl aizdomāsies par to, kas tā fascija tāda ir, un ko ar to var iesākt?

Ja interesējaties par fasciju, labs materiāls ar ko sākt ir Tomasa Maijera publikācija žurnālā IDEA Fitness Journal, 2011.gada aprīļa numurā. Publikācijas nosaukums- “Fascial Fitness: Training in the Neuromyofascial Web” un tā nodrošina fitnesa profesionāliem informāciju par to kā trenēt fasciju tīklu.

Ja šī publikācija palielina jūsu zinātkāri, tad meklējiet 2011.gadā izdoto Maijersa grāmatu, Anatomy Trains: Myofascial Meridians for Manual and Movement Therapists (Churchill Livingstone 2001), kas piedāvā unikālu cilvēka iekšējā dizaina perspektīvu un ir izraisījusi pētijumus par fascijas lomu, nozīmi un ietekmi uz cilvēka kustībām un funkcionēšanu.

 8 NOZĪMĪGI FAKTI PAR FASCIJU

1. Fascija ir 3D strukturāla

Fascija veido visu ķermeni, tā ir trīs dimensiju atbalsta matrica ap mūsu orgāniem, muskuļiem, locītavām, kauliem un nervu šūnām. Šī multidimensionālā, daudzvirzienu fascija ir ārī tā, kas ļauj mums kustēties neskaitāmos virzienos.  (Myers 2001; Huijing 2003; Stecco 2009).

2. Fascija ir spēka raidītājs 

Vai esat kādreiz skatījies sacensības, kur sportisti lec no liela augstuma, piezemējas un plūstoši uzsāk skrējienu? Kā gan viņu locītavas netiek traumētas šī lēciena laikā? Atbilde ir sekojoša – iekšējais spēks (no muskuļiem) un ārējais spēks (gravitāte un zemes reakcija) tiek pārraidīta un izkliedēta ķermenī  caur fasciju tīklu; tik ilgi, kamēr šis spēks nav par lielu. Fascija palīdz novērst vai minimalizēt lokalizētu spiedienu konkrētā muskulī, locītavā vai kaulā. Tas aizsargā ķermeņa veselumu, samazinot degvielas daudzumu, kas nepieciešams  kustības veikšanai.

Miofasciālās līnijas, kas attēlotas Anatomy Trains grāmatā, sniedz mums skaidrāku priekšstatu par to, kā fascija mazina uzsvaru un spēku no ārējās vides caur ķermeni  atkarībā no virziena un spēka piemērošanas.  (Myers 2001; Huijing 2003; Sandercock & Maas 2009).

3. Atkārtošana var būt gan laba, gan slikta

Davisa likums uzsver, ka mīkstie audi, (fascijas forma), pārveido sevi pati, kļūstot spēcīgāka  un blīvāka, tieši spēka iedarbības un uzsvara līnijās.  (Clark, Lucett & Corn 2008). Tam var būt gan īslaicīgas, gan ilglaicīgas sekas. Kad mēs praktizējam kustību to vairākkārt atkārtotojot, mīkstie audi pārveidos sevi vēlamās kustības virzienā, lai konkrētie audi kļūtu stiprāki, sastopoties ar spēku un iedarbību attiecīgajā virzienā. Ilgtermiņa atkārtošana var padarīt fasciju spēcīgāku tieši šajās darbības zonās, bet vājāku citos virzienos. Tas pats attiecas uz atkārtotu darbību, kas neietver sevī kustību , ka piemēram,  ilgstoša sēdēšana pie datora, kas turpinās dienām, mēnešiem un gadiem ilgi.

4. Fascija spēj dziedināt sevi un hipertrofiju
1995.gada pētījumi pierāda, ka atkārtoti vingrojumi var veicināt hipertrofiju fascijā, saitēs. (Fukuyama et al. 1995). Jauni pētījumi rada, ka fascijas sistēma spēj dziedināt sevi traumu gadījumos, kad tikusi pārrauta.  Kāds pētījums pierādīja, ka daži cilvēki ar priekšējās krusteniskās saites pārrāvumu spēja pilnībā atveseļoties bez ķirurģiskas iejaukšanās. (Matias et al. 2011).

5. Fascija spēj sarauties

Īpaša šūna, (myofibroblast), kas ļauj vieglām muskuļveida kontrakcijām notikt, ir atrasta fascijā.  (Schleip et al. 2005). Pastāv teorija, ka kontrakcijas fascijā  atbalsta stabilitāti un enerģijas izplatīšanos. Ir nepieciešami papildus pētījumi,lai saprastu kā fascija un muskuļi  savelkas viens ar otru, kā šīs kontrakcijas ietekmē vispārējo kustību un ko tas nozīmē fitnesa profesionālim.

6. Fascija spēj darboties neatkarīgi no centrālas nervu sistēmas 

Fascija vienmēr ir zem spiediena pateicoties gravitātei. Šī pasīvā pirmsspriedze tiek saukta par cilvēka miofasciālo atpūtas stāvokli, kuru Maijers skaidro izmantojot tensegritātes principu.  (Alfonse et al. 2010; Myers 2001).  Šis stāvoklis nodrošina zema līmeņa stabilizācijas komponentus, kas palīdz mūsu stājai un ļauj mums veikt kustības, kā, piemēram, iekāpt un izkāpt no mašīnas bez domāšanas par to.

Saistaudiem ir 10 reizes vairāk proprioceptoru kā muskuļiem,(Myers 2011), tāpēc fasciju matrica palīdz mums reaģēt uz apkārtējo vidi ātrāk kā mūsu apzinātais prāts var atbildēt. Vienalga vai mēs negaidīti nokāpjam no ietves, reaģējam uz pretinieku sporta spēlē, vai paraujam nost rokas no karstas plīts.

7. Noskaņojums ietekmē fasciju
Savā grāmatā The Endless Web: Fascial Anatomy and Physical Reality (North Atlantic 1996), R. Louis Shultz un Rosemary Feitis apriež kā mūsu emocijas tiek noglabātas mūsu ķermenī , tostarp saistaudos.

“Fiziskā atbilde uz emocijām notiek caur mīkstajiem audiem,” viņi raksta. “Fascija ir emocionālais ķermenis…. Ideāla gadījumā, jūtas tiek sajustas visā ķermenī, emocijas ceļo caur fasciālo tīklu…. Tad mēs interpretējam dusmu, pieķeršanos, mīlestības utt.fizioloģisko sajutu…iemesls kāpēc Tavs kakls nespēj iztaisnoties un pagarinājies ir pateicoties šokam par bērnības pāri darījumiem no vienaudžu puses. Fiziskais darbs tikai daļēji atvers šo problēmzonu, ja vien netiks saprasts, ka pastāv arī emocionālie fizisko problēmu cēloņi.”

Pateicoties šim konceptam, fitnesa profesionāļi var attīstīt holistisku pieeju cilvēka stājas un kustību izpratnei. Pieeju, kas redz personu ne tikai kā fizisku, bet arī emocionālu un psiholoģisku būtni. Fascija var kļūt daudz stingrāka un neelastīgāka, kad klients ir depresīvs, aizkaitināts vai baiļu pārņemts. (Shultz & Feitis 1996; Lowe 1989). Treneri to ievēro, kad klienti pie viņiem atnāk pēc grūtas darba dienas. Noskaņojums ietekmē arī ķermeņa stāju, kustības un uztveres spējas. Iespējams, noskaņojuma uzlabošana var uzlabot fizisko stāvokli caur fasciju tīklu.

8. Fascija ļauj mums trenēt ķermeni kā vienu veselumu

Maijersa darbā ir parādīts, ka saistaudi ietin ne tikai muskuļus, kaulus un orgānus,  bet caurvij visu ķermeni ar vairākām kārtām. (Myers 2001).

Avots: http://www.ideafit.com/fitness-library/eight-fascinating-facts-about-fascia

Slow Life
Slow Life
Jogiska dzīvesveida žurnāls, kas raksta par jogu, uzturu, attiecībām un dzīvi caur citu prizmu. Lai iedvesmotu tevi apstādināt ikdienas skrējienu, elpot un dzīvot ar pilnu krūti un izbaudīt dzīvi šeit un tagad.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

TheYogaShop. //]]>