cleanse_278_11_FNL
Āsanas ķermeņa detoksam un gremošanas sistēmas uzlabošanai
01/02/2016
leahcullis-downdogsplits-jan-2016-4
10 jogas pozas spēcīgām rokām
03/02/2016

Anna Kontere

12650508_1043522095709834_773141484_n

Kad Annu satiku pirmo reizi, mani  uzreiz nošarmoja viņas smaids.  Kad viņa mums, apmēram 120 cilvēkiem,  sāka vadīt jogu, tad sajutu, cik liels spēks ir viņā, cik ļoti viņa vadot jogu balstās ne tikai uz zināšanām, ko ieguvusi no sava skolotāja, bet arī uz personisko pieredzi. Pat man, kaut ar jogu biju pazītama jau kādu laiku, šī nodarbība bija kā jaunatklājums. Annas vadības stils likās ļoti konkrēts, noteikts un pamatots, nekas nebija tāpat vien.  Es skaidri jutu, ka viņa zina par ko runā. Es jutu cieņu, ko Anna jūt ne tikai pret jogu, bet arī saviem skolotājiem. Es sajutu, ka Annai joga ir kas vairāk kā tikai izkustēšanās, Manupārt, tā ir ļoti laba skolotāja iezīme.

Vārds Uzvārds: Anna Kontere

Vecums: 25 gadi

Dzīvesvieta/ vieta, kur pasniedz jogu: Rīga (Urban Yoga, veselības centrs Vivendi) un  Saldus (Saldus mākslas un mūzikas skola)

Cik ilgi praktizē jogu: Pirmajā jogas nodarbībā nokļuvu aptuveni 11 gadu vecumā, diemžēl nevaru teikt, ka kopš šīs nodarbības katru dienu esmu praktizējusi. Intensīva un regulāra jogas prakse ir 8 gadus.

Kādu jogas veidu/s pasniedz: Hatha joga un pranajama

Mana pirmā jogas nodarbība bija…

Pirmo reizi mūžā ar jogu iepazinos bērnībā Šivas centrā, kad uz bērnu Hatha jogas nodarbībām mani aizveda mamma. Tas gan bija rehabilitācijas nolūkos, jo pēc baleta nodarbībām man sāpēja ceļi un mugura. Atceros brīdi, kad pirmo reizi ienācu nodarbību telpā, atceros pirmo skolotāju Ļenu, kā viņa vadīja nodarbības; man uzreiz bija sajūta, ka tas ir kaut kas pazīstams, tas ir kaut kas tāds, kas manī ir jau sen. Mantras, asanas un pranajama man nelikās nekas svešs.

Mana pirmā motivācija jeb pamudinājums jogas praksei

Kad biju bērns, man vienkārši bija patīkami un ļoti interesanti. Kaut gan arī bērna vecumā man radās diezgan dziļi jautājumi – atceros, ka uz katru nodarbību biju sagatavojusi kādu jautājumu, ko pēc nodarbības pajautāt skolotājai. Tagad atmiņā palicis, ka jautāju par reinkarnāciju, un skolotājas stāstu par dažādām dzīvības formām – akmeņiem, augiem, dzīvniekiem, cilvēkiem – un mūsu apziņas ceļu caur tām.

Viena no motivācijām bija visnotaļ tradicionāla – veselības sakārtošana. Vēlāk jau jogu izpratu ne tikai kā paņēmienu un tehniku kopumu, bet arī kā dzīves uztveri, dzīvesveidu, principus. Vēl viena motivācija ir joga zinātniskais aspekts – kā es varu izmantot jogas zināšanas (t.i., medicīniskos jautājumus, uztura mācību, anatomiju u.c.) savā ikdienā un ar manis atklāto un pieredzēto dalīties ar citiem. Manā uztverē joga kā ezotēriska mācība ir tikai viena daļa no vesela kopuma, un jogotājiem ir vērts ieskatīties jogā kā zinātnē. Šīs zināšanas ir ārkārtīgi vērtīgas, un caur šo aspektu es nonācu pie svarīgākās motivācijas – cilvēktapšanas, kā es varu kļūt par labāku cilvēku. Ir neskaitāmas jogas definīcijas, bet sev esmu radusi galveno – joga ir ceļš, kas ved pretim labākam sev pašam, veido par labāku cilvēku šai pasaulei.

 Kāpēc es nolēmu kļūt par jogas skolotāju?

Sāku vadīt nodarbības 19 gadu vecumā, un patiesībā nebiju sev izvirzījusi šādu mērķi. Godīgi sakot, jogas pasniedzēju es uzskatīju par piemēru un ideālu, uz ko tiekties. Jokojot var teikt, ka sāku vadīt jogas nodarbības “piespiedu kārtā”.

Kādu dienu skolotājs, kura nodarbības tobrīd apmeklēju, palūdza man viņa vietā novadīt divas nodarbības, jo viņš pats devās uz semināru. Es pateicu nē, un tad saņēmu zvanu – tev šodien jāvada nodarbība, visi ir informēti, cilvēki ir pierakstījušies! Man bija sajūta, ka neesmu tam gatava, ka man nav ne tādu zināšanu, ne prasmju, un uz pirmo nodarbību gāju kā uz grūtāko eksāmenu. Tā tas palēnām sākās, man palūdza pašai sākt vadīt nodarbības, jo daļai vienkārši iepatikās.

„Praktizēt jogu” man nozīmē…

Būt labākam, kvalitatīvākam cilvēkam, apzinātāk dzīvot dzīvi, būt pateicīgākai, izpalīdzīgākai, laipnākai, veselākai, stiprākai.

Mana mīļākā mantra vai afirmācija ir…

Es nevaru tikai tad, kad nedaru. Tiklīdz daru, tā varu.

Diemžēl nezinu autoru šai spēcīgajai frāzei, kas jau šur un tur izskanējusi sociālajos tīklos, bet esmu to sev pieņēmusi gan kā par piemēru, gan par spēka vārdiem.

 Mana īpašā jogas poza 

Tadasana jeb kalna poza. Šī šķietami tik vienkāršā asana ir nepamatoti atstāta novārtā mūsu ikdienas praksē. Saistībā ar šo pozu, uzzināju, ka viens gājiens pie zobārsta vai ortodentista var izmainīt mūsu stāju. Izrādās, ka to māca arī profesionālu sporta dejotāju semināros, piemēram, žokļa pozīcijas un ķermeņa stājas savstarpējo saistību – ja pie ortodentista pamainām sakodienu, mainās žokļa pozīcija, un līdz ar to pat stāja. Un kāpēc? Tāpēc, ka pilnīgi visa kaulu sistēma mūsu ķermenī ir vienota! Ja kaut kas tiek izmainīts vienā vietā, tad loģiski izmaiņas sekos arī citur. Un tieši Tadasana “saliek” mūsu ķermeni taisnu, izlabo visas mūsu asimetrijas!

Šis savstarpējās vienotības  princips izpaužas ne tikai mūsu mazajā personiskajā visumā – fiziskajā ķermenī – , bet it visā – es un otrs cilvēks, es un daba, es un sabiedrība, es un pasaule, es un Visums. It viss ir vienots un savstarpēji saistīts. Ja mēs vēl spētu izprast šo atziņu un ieviest praktiski mūsu rīcībā, tad droši vien pasaule būtu labāka, mierīgāka un draudzīgāka vieta. Dažkārt mēs nepavisam nesaprotam, cik ļoti būtiskas var izvērsties pat mūsu šķietami visnenozīmīgākās darbības.

 Grāmata, kas noteikti jāizlasa ikvienam jogotājam…

Attiecībā uz Hatha jogu – lai mēs izprastu jogu, pirmkārt, jau kā praktisku zināšanu kopumu, nevis mistisku mācību, un mums būtu skaidrs priekšstats par to, ko, kā un kāpēc darām Hatha jogas nodarbībās, būtu jāiepazīstas ar Kaminoff L., Matthews A. Yoga Anathomy. Ja ir vēlme uzzināt par jogas filozofiju, viens no stūrakmeņiem būtu Patandžali Jogas Sutras (latviskajā versijā – Jogas aforismi).

 Spilgtākās jogas atmiņas…

Manā jogas praksē ir bijis tā, ka it kā regulāri praktizēju asanas, bet tikai pēc ilgākas un nopietnākas prakses rodas sajūta – O, tad šādi ir jābūt! O, tad šādi ir jājūtas! O, tad šādi nozīmē atslābināties! Pēkšņi atnāk tā “pareizā sajūta” – tu pirmo reizi mūžā apzinies dažādas norises savā ķermenī, veicot asanas – ko patiesībā nozīmē, kad “stiepjas jau no asteskaula”, kad “lāpstiņas savelkas kopā”, kā ir, kad tu beidzot patiesi atslābinies Šavasanā. Tie ir mazi, bet vērtīgu atklājumu brīži. Un jogas pasniedzējs var skaidrot un rādīt, un bakstīt, un stāstīt, bet tikai es pats ar savu ķermeni varu reāli piedzīvot procesus attiecīgajā asanā. Pārējais ir ārējas vadlīnijas, mūsu personiskā prakse sniedz iekšēju pieredzi.

 Ja man būtu tikai 1 vēlēšanās – tā būtu…

Lai dvēsele ir brīva no jebkādām vēlmēm un pieķeršanās.

 Laimīgākā diena manā mūžā…

Nevaru nosaukt vienu konkrēti, un labprāt vēlētos šīs atmiņas paturēt sevī.

Kristine Somere
Kristine Somere
Portāla Slow Life dibinātāja. Sertificēta Tibetas Jogas un Yin Yogas skolotāja, kas aizraujas ar dažādiem jogas veidiem, Tibetas Budismu , veselīgu dzīvesveidu un uzturu. Latvijas Jogas Biedrības valdes locekle. Dzīvojusi un mācījusies Londonā, Indijā, Nepālā, ASV un citās pasaules valstīs.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

TheYogaShop. //]]>