bil
Sāpes muguras jostas daļā: joga ārstē vai kropļo?
15/01/2017
15134652_1159044880855502_3701317398053222650_n
5 iemesli, kāpēc ir jāveic apgrieztās jogas pozas
18/01/2017

Fascija – jūsu ķermeņa slepenais un noslēpumainais orgāns

fascia

Fascija. Gvineta Paltrova pagājušā gada beigās atsaucās uz to, kā uz „slepenu orgānu”, un lai gan tā (fascija) ir plaši zināma manuālās terapijas pasaulē, savā ziņā Gvinetai bija taisnība.

Daudzus gadus, pateicoties tam, ka fascija atradās visur , to uzskatīja par nevajadzīgu. Anatomi centās pilnībā to atdalīt, lai iegūtu labāku kopainu „svarīgākajām lietām” – muskuļiem, orgāniem, artērijām, nerviem utt.) Rezultātā līķi vairāk atgādināja akurātas un glītas bildītes no anatomijas tekstiem.

Pat vēl ne tik senās Anatomijas mācību grāmatās fascija bija pieminēta ļoti minimāli, bet bildē pārsvarā parādīja muskuļu un skeleta sistēmu, kas sastāv no atsevišķām daļām, un katrai no tām ir savi īpašie stiprināšanās punkti un savas darbības.

Tā, lai gan es neapgalvoju, ka tas ir tā (biceps, piemēram, saraujoties, patiešām saliec elkoni), viss ķermenis un tā kustības nemaz nav tik vienkāršas. Jūs neesat mašīna, neesat atsevišķu daļu kopums, jūs esat dinamiski kustīgs organisms, kuru ir jāskata un arī jāārstē, kā viens vesels.

Pagājušajā gadā es piedalījos Kerolainas Barrou (ķermeņa zinātnes koledža) preparēšanas dienā, un visvairāk mani pārsteidza tas, cik ļoti pārklājušies un savijušies ir mūsu muskuļi.

Ideja par noteiktiem un definētiem muskuļiem, ar atsevišķiem stiprinājuma punktiem, kurus mēs mācījāmies skolā, izrādījās pilnīgs farss. Tomass Maijers (Anatomiskie vilcieni) aprakstīja muskuļu un skeleta sistēmu, kā vienu „muskuli”, kas piestiprināts atšķirīgās daļās ar fascijas palīdzību, un izejot no tā, ko es redzēju, es spriežu, ka viņam varēja būt taisnība.

KAS IR FASCIJA?

Pēc būtības fascija ir saistaudi. Tā sastāv no kalogēna, elastīgas „gļotveida” substances (ūdens saturs tajā ir 70%). Fascijai ir atšķirīgs blīvums, tā var būt ļoti maiga, kā cukurvate, kā arī ļoti blīva un šķiedraina, kā optiskās šķiedras.

Cīpslas, saites, periosts (tas aptver kaulu audus), epomiziums (apņem visu muskuli), perimiziums (aptver muskuļu šķiedru grupas, apvienojot tās grupās), endomiziums (aptver atsevišķas muskuļu šķiedras), locītavu kapsulas un membrānas, apkārt esošie orgāni, nervi, muguras un galvas smadzenes –tas viss ir fascijas sistēma.  To apraksta kā trīsdimensiju tīklu, kas aptver katru ķermeņa struktūru. Džons Aplendžers skaidro, ka fascija ir „labirints, kas ļauj ceļot no vienas vietas ķermenī uz otru, nekad nepametot fasciju.”
fascia2

Individuālie vārdi, kurus mēs piešķiram šīm struktūrām, pieņem, ka tās ir atšķirīgas,
taču patiesībā tās ir daļa no vienotas sistēmas, kuru Tomass Maijers sauc par biomehāniskās regulācijas sistēmu.

Tāpēc ierobežojums vienā fasciālās sistēmas daļā lielākā vai mazākā mērā ietekmēs visas pārējās sistēmas daļas. Visvienkāršākais veids kā to nodemonstrēt: savilkt un sarullēt nelielu auduma gabaliņu, piemēram, jūsu t-kreklu, un paskatīties, kā šajā sarullēšanās vietā veidojas līnijas (sāpes) dažādos virzienos no pirmā ierobežojuma.

FASCIĀLIE IEROBEŽOJUMU

KĀPĒC FASCIJA IR SVARĪGA

Fascija ir saistaudi, kas satur mūs kopā un ļauj kopumā ķermenim sadalīt spēku vienmērīgi. Ideja, kuru dēvē par tensegriti vai biotensegriti, kuras nosaukums nāk no angļu valodas „tention integrity”, skaidro, ka materiāli ar vieglāku svaru var radīt izteiktu stabilitāti, ja tie ir cieši integrēti.

Mēs esam uzauguši ar domu, ka mūs tur mūsu kauli, un tam it kā ir sava jēga: tie ir biezi, nedaudz cieti, taču pamēģiniet uzlikt kaulus vienu uz otra – tie vienkārši nokritīs! Laba Tensegrity vizualizācija ir telts. Ja telts nebūs nostiepta kā vajag, tā vienkārši neturēsies kopā. Tā šī nostiepšana izplatās pa sistēmu, taču, ja kādā vietā rodas pārlieku liels sasprindzinājums, struktūra brūk kopā savā visvājākajā posmā. Nespecifisku sāpju gadījumā jostas vietā, piemēram, balstoties uz vienu teoriju, problēma obligāti nav saistīta ar struktūrām, kas veido muguru, tas vienkārši ir visvājākais sistēmas posms, tāpēc sāpes izpaužas tieši šajā vietā.

Jūsu fascijā ir 10 reizes vairāk jūtīgo nervu galu nekā muskuļos, tāpēc tā spēlē galveno lomu sapratnē par to, kā mēs uzzinām, kur un kā ir novietots mūsu ķermenis pat neskatoties uz to. Tiek uzskatīts, ka visvairāk mīksto audu traumas ir tieši saistaudu traumas, nevis muskuļu bojājumi. Tāpat kā jūsu muskuļi mainās un aug, ja jūs tos trenējat, arī jūsu fascija atbild par ietekmi uz mehānisko spēku:

  • Posturālie modeļi (stāja un poza);
  • Emocionālās noturības modeļi;
  • Fiziskās traumas;

Savā normālajā, mitrajā, veselīgajā stāvoklī, fascija var kustēties un slīdēt bez ierobežojuma. Tomēr, „nelaimīgajā” stāvoklī, kustību ierobežojumi fascijā var novest pie sāpju parādīšanās un kustību diapazona zaudēšanas. Ķermenis ir ļoti adaptīvs, un viens no ķermeņa adaptācijas ceļiem ir izmatot vairāk fasciju.

fascia3

Apsēdieties, uzmetiet mugurā kūkumu, izstiepiet galvu uz priekšu un pietiekami ilgi veraties datora ekrānā, un jūsu ķermenis sāks jums „palīdzēt”, izmantojot vairāk fasciju, lai uzturētu šo ķermeņa pozīciju. Vairāk fascija = vairāk stingrības = mazāk kustības; mazāk kustības = vairāk fascijas. Es domāju, jūs nojaušat uz ko es tēmēju. Mūsdienu diagnostikas tehnoloģijas ir parādījušas, ka cilvēkiem ar nespecifiskām sāpēm muguras jostas daļā ir tarokolumbālās fascijas (fascija muguras jostas daļā) sabiezējumi,   kas iespējams izsauc sāpes.

MĪLIET SAVU FASCIJU

KUSTIETIES BIEŽĀK

Es nerunāju par triecientreniņiem sporta zālē, bet par kustīgumu kā tādu. Mums visiem ir savs darbs/dzīve/ pienākumi utt., kustieties, kad un kur jums ir iespēja. Izstaigājaties pusdienas pārtraukuma laikā, piecelieties un pastaigājiet, kamēr runājat pa telefonu. Padariet savu ikdienu nedaudz kustīgāku, izkāpjot vienu pieturu ātrāk, novietojiet mašīnu tālāk, vairāk staigājiet ar kājām.

KUSTIETIES FUNKCIONĀLI

Jūs esat cilvēciska būtne, kura attīstījusies tūkstošiem gadu laikā, lai staigātu, skrietu, stāvētu, lēktu, palēktos, līstu, karātos un nēsātu lietas. Savienojaties ar savu iekšējo bērnu, spēlējieties ar kustību un jautri rotaļājaties.

MASĒJIET SAVU ĶERMENI

Ir vairākas versijas par to, kā manuālā terapija var atbrīvot no ierobežojumiem fascijā. Mana mīļākā ir Roberta Šlipa teorija, kas fokusējas uz receptoriem, kas atrasti fascijā, kas noved pie fasciju tonusa izmaiņām un pamatmateriāla viskozitāti.  Ja ierobežojumi fascijā noved pie sāpēm un disfunkcijām, tas nozīmē, ka atbrīvojoties no ierobežojumiem, mēs atbrīvojamies arī no sāpēm.

FASCIJAS STIEPŠANA

Lēna slīdēšana stiepšanas laikā, pozas noturēšana vairākas minūtes un atkal lēna slīdēšana – tā ir fasciju stiepšana.

„Kustības, harmoniskas aktivitātes, gluda ķermeņa šķidrumu kustība, brīva nervu impulsu nodošana un pilns muskuļu un locītavu kustības diapazons ir tas, kas mums ir nepieciešams veselībai un dzīvei.  Kad kustības samazinās, pārtrūkst dzīve.”

Avots:http://econet.ru/articles/141963-fastsiya-sekretnyy-organ-vashego-tela#

Tulkoja Kristīne Somere

Slow Life
Slow Life
Jogiska dzīvesveida žurnāls, kas raksta par jogu, uzturu, attiecībām un dzīvi caur citu prizmu. Lai iedvesmotu tevi apstādināt ikdienas skrējienu, elpot un dzīvot ar pilnu krūti un izbaudīt dzīvi šeit un tagad.

2 Comments

  1. […] fascijas nozīmi un nenovērtētību. Vairāk par to var palasīt manis nejauši uzietajā rakstā latviešu valodā šeit. Viens no galvenajiem stīvuma (un es šeit nerunāju par sportisko stīvumu) un sliktas […]

  2. IP says:

    Ļoti vērtīgs raksts. Paldies! Man ir tikai viens jautājums, vai onkoloģiska saslimšana nevar būt kontrindikācija? Internetā esmu atradusi vietnes, kur rādā kā ar rullīša palīdzību izrullēt, iestiept fascijas,
    vai to drīkst arī onkoloģiskais pacients? Jo ārsti, piemēram, masāžas nerekomendē.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

TheYogaShop. //]]>