1-15464419649_181b36de20_o
Jogas skolotājs tuvplānā – Agnese Guļāne
29/10/2015
4k-wallpaper-close-up-dew-807598
Nidra joga – dziļā relaksācija, apzināts miegs un pašdziedināšanās
30/10/2015

Kā kļūt par svaigēdāju

12002199_116340722054428_1486254296734771706_n

Daudzi cilvēki, kuri interesējas par veselīgu dzīvesveidu un tiecas savest savu ķermeni un psihisko stāvokli optimālā formā, agri vai vēlu nonāk pie svaigēšanas. Tas nav nejauši, šī ēšanas sistēma nav tikai dabiskākā starp citām ēšanas sistēmām, bet arī palīdz atbrīvoties no daudzām slimībām. Diemžēl daudzi šie mēģinājumi beidzas neveiksmīgi. Dažreiz, pārejot uz svaigēšanu, rodas pretējs efekts gaidītajam; negaidīti pēkšņi parādās fizisks vai psihisks nespēks. Visbiežāk cilvēks, neizturot viņam apkārt esošos kārdinājumus un sabiedrības spiedienu, atgriežas pie tradicionālā raciona. Protams, tūlīt rodas jautājums: vai tiešām tik pareiza ir dabiskās barošanās teorija? Varbūt nevajadzētu atteikties no ierastā dzīvesveida?

Tādas problēmas pavada praktiski visus pasākumus, kas saistīti ar dzīvesveida pārmaiņām. Un, kā visos gadījumos, svarīgi saprast, ka jebkuram tādam sākumam ir jābāzējas precīzā visu noteikumu ievērošanā, obligāti ņemot vērā individuālās organisma īpašības. Svaigēšana – pirmkārt tā ir sistēma, saskaņota un stingra sistēma, kura priekšroku dod disciplīnai, prasmei atteikties no visa kaitīgā un visvisādi dzīvē piesaistīt pozitīvo.

Psiholoģiskā gatavība

            Ja jūs, veicot it kā brīvprātīgu pāreju uz svaigēšanu, pēkšņi sevi sākat sajust kā idejas mocekli, kurš rada smaguma iespaidu apkārtējos, labāk atgriezties pie iepriekšējā – pie jums ierastā ēdiena. Nedrīkst uzspiest ne sev, ne citam atšķirīgu dzīvesveidu. Lai kļūtu par svaigēdāju, nepieciešama noteikta psiholoģiskā sagatavotība, kura palīdzēs cilvēkam pieņemt lēmumu par pāreju uz svaigēšanas diētu vienkārši un nesāpīgi, bez jebkādas piespiešanās.

Pamatsarežģījumi cilvēkam, kurš nolēmis mainīt dzīvesveidu, kļūst psiholoģiskās problēmas – ieradumi, attiecības ar cilvēkiem, neskaidri mērķi un to īstenošanas plānu trūkums.

Sākumā jāsaprot, ka ēšanas kults nebūt nav galvenais civilizācijas kults. Cilvēki tūkstošiem gadu ir pieraduši gūt baudu no visa, kas saistīts ar ēdienu, – no tā daudzveidīgajām garšām, sāta sajūtas, no ceremoniālajām maltītēm, no kontaktēšanās ar draugiem ēšanas laikā, no runām par ēdienu, no ēstgatavošanas procesa, no kafejnīcu un restorānu apmeklējumiem… Bet atteikties no ierastajām baudām ir ļoti grūti.

Novērtējiet savus garīgos spēkus! Vai spējat atvadīties no saviem kaitīgajiem ieradumiem? Vai esat ar tiem mēģinājuši cīnīties agrāk un ar kādiem panākumiem? Tas ir svarīgi, pasākuma labā jums taču nāksies atmest smēķēšanu, alkohola un citu kaitīgu dzērienu dzeršanu, atteikties no gaļas produktiem, pārstāt ēst ceptu. Vai esat gatavi to visu upurēt labai veselībai, skaidrai apziņai, pāragras nāves riska samazināšanai no insulta un infarkta?

Pieņemiet lēmumu, kultivējiet sevī domu par atteikšanos no visām ierastajām indēm! Tas atbrīvos jūs no šaubām un ciešanām katru reizi, kad radīsies vēlme apēst kaut ko iemīļotu un garšīgu.

Tikko jums prātā parādās doma par ierasto ēdienu – atvairiet to! Dariet to katru reizi, un kaitīgā doma aizmirsīs ceļu uz jūsu apziņu, iemācieties kontrolēt savas domas! Ja neizdodas izvairīties no kaitīgām atmiņām, nomainiet tās ar domām par savu veselību, par to, kāpēc jūs vispār vēlējāties mainīt savu dzīvesveidu. Ļoti svarīgi ir apzināties mērķus un līdzekļus.

Bez tam derētu ņemt vērā, ka tādas vai citādas barības panesamība ir stingri individuāla lieta. Ir cilvēki, kuri jūtas nelāga, apēdot gaļu, bet ir tādi, kuriem dzīvnieku produktu nepietiekamība racionā izsauc vājumu un nomāktības sajūtu. Tāpēc, izdarot secinājumus par vienas vai otras barības raksturu, biežāk par veģetāro un svaigēšanas racionu, nepieciešams rēķināties ar konkrētā cilvēka un konkrētās diētas panesamības pakāpi. Pie tam vērā tiek ņemts vecums un veselības stāvoklis. Ja diētas izvēle tiek veikta pusmūža vecumā, tad ir svarīgi zināt, kāda varianta jūs gribētu izvēlēties: stingra svaigēšana, mērena augu – piena – olu diēta. Abi varianti ir pilnībā pieņemami pusmūžā vecumā un ir ārstējoši, atveseļojoši daudzām slimībām.

Svaigēšanas veidi

Attieksme pret dažādiem produktiem pieredzējušam svaigēdājam, tādam, kurš ievēro dalīto ēšanu, nav atkarīga no teorētiskiem apsvērumiem, bet no viņa organisma vajadzībām. Katram cilvēkam šīs prioritātes ir individuālas un ar laiku var mainīties. Dietologi ir izstrādājuši svaigēdāju ēšanas veidus.

Klasiskā svaigēšana

Šajā ēšanas veidā visi produkti tiek lietoti bez to iepriekšējas termiskās apstrādes. „Klasiskā” svaigēdāja barībā ietilpst dārzeņi, augļi un ogas; svaigā gaisā žāvēti augļi un ogas; ēdamie savvaļas augi, rieksti, svaigas eļļas sēklas un citu augu sēklas; diedzēti graudi; veseli graudi mērcēti aukstā ūdenī, vai putraimi, tuvi veseliem graudiem; augu eļļas, iegūtas ar aukstās spiešanas metodi; dabiskais medus.

Ūdens svaigēšanā ir neaizvietojams padzēriens, tajā pašā laikā visi pārējie dzērieni, to skaitā dārzeņu un augļu sulas, uzskatāmi par ēdienu.

 

Stingrā svaigēšana

Šis ēšanas veids ir tuvs iepriekšējam, bet tajā pārsvaru ir svaigi augļi; novirziens svaigēšanā tā arī saucas – „fruktariānisms”. No raciona tiek izslēgti graudi un putraimi, mērcēti aukstā ūdenī, skābēti dārzeņi, bieži arī augu eļļa.

Augu – piena – olu racions

Nosaukums runā pats par sevi. Dublējot klasiskās svaigēšanas produktu klāstu no, šis ēšanas racions iekļauj sevī svaigu pienu, rūgušpienu, rjažeņku, saldo krējumu, krējumu un biezpienu. Protams, visiem skābpiena produktiem jābūt gatavotiem mājas apstākļos, bet ne nopirktiem veikalā. Ja piena produkti, kurus pārdod veikalā, zināmā mērā ir pakļauti termiskajai apstrādei un daudzi satur mākslīgās ķīmijas vielas (piemēram, konservantus), kuras šīs ēšanas teorijas piekritēji nelieto.

Daži svaigēdāji savā ēšanas racionā iekļauj arī jēlas olas (protams, ja izslēgts risks saslimt ar salmonelozi). Lietotas nelielos daudzumos, olas neraisa nepatiku. Ja ir pilnvērtīga svaigēšana, interese par tām parasti nerodas, kas norāda, ka šis produkts nav pats nepieciešamākais cilvēkam.

 

Ēšanas veids, iekļaujot maizi

Šis svaigēšanas veids pilnībā atkārto klasisko un augu – piena – olu racionu. Pie tam tiek atļauta maize, kura cepta no veseliem graudiem un bez rauga. Šis racions, kā arī iepriekšējais pēc konservatīvo svaigēdāju uzskatiem tiek vērtēts kā atkāpe no īstās svaigēšanas noteikumiem.

 

Svaigēšana – tā ir sistēma

Atteikšanās no kaitīgiem ieradumiem

 Pirmkārt jūsu dzīvē vairs nav vietas tādiem kaitīgiem faktoriem kā alkohols, tabaka, garšvielas, tēja, kafija, šokolāde. Izvairieties no pārmērīgas olbaltumvielu produktu lietošanas – gaļas, olām, sieriem, sēnēm un pākšaugiem. Un centieties nepārēsties – šis likums attiecas uz visām produktu grupām. Samaziniet sāls daudzumu savā ēdienā, sākumā parasto vārāmo sāli var nomainīt pret jūras sāli.

 

Ēdiena dziednieciski aktīvā spēka paaugstināšana

Ēdiena dziednieciskais spēks visdabiskākajā veidā vairojas ar dabisko produktu klāsta palielināšanu ikdienas ēšanas racionā. Runa, protams, ir par augļiem, dārzeņiem, riekstiem, salātiem, tas ir, par klasisko svaigēdāju ēdienu.

Ēšanas laikā ēdiena temperatūrai jābūt tādai pašai kā istabas: nedrīkst lietot ēdienu, tikko kā izņemtu no ledusskapja vai ienestu no aukstuma. Pagatavotos svaigos ēdienus (salāti) nevajadzētu ilgi uzglabāt.

Atjaunojiet un uzturiet veselīgas apetītes sajūtu! Ēdiet, tikai ja rodas dabiskais fizioloģiskais izsalkums. Atrodieties pēc iespējas vairāk svaigā gaisā, nodarbojieties ar sportu un vingrošanu.

 

Individuālā pieeja diētai

Iepriekš aprakstīto svaigēšanu var lietot jebkurš cilvēks pie jebkurām slimībām, mūsu plānos neietilps īpašas diētas meklēšana katrai slimībai, bet ēšanas sistēmas izstrāde, kura ideāli piemērota mums visiem. Šeit arī noslēdzas individuālā pieeja pašam dabiskākajam ēšanas veidam.

 

Pareizas ēšanas pazīmes

Indivīda harmonisku eksistenci apkārtējā pasaulē veido trīs komponenti – paša organisms, ēdiens, kurš viņu baro, un vide, kurā viņš atrodas. Nevajadzētu par pareizas ēšanas pamatrezultātu uzskatīt ķermeņa svara maiņu, pirmkārt pati drošākā pazīme ir laba pašsajūta un augstas darbaspējas.

 

Ēdiena lietošanas noteikumi

Šos noteikumus var uzskatīt par universāliem visām atveseļojošajām ēdināšanas sistēmām. Kā nekā tie labi der arī svaigēšanai.

Ēdiet ne vairāk kā trīs reizes diennaktī! Svaigu augu barību pirms lietošanas labāk sasmalcināt. Ēdiet lēnām, rūpīgi sagremojot ēdienu, citādi tas netiks pilnvērtīgi izmantots organisma vajadzībām. Pārtrauciet ēst, pirms rodas absolūta sāta sajūta.

Nedrīkst dzert tieši pirms ēšanas un tūlīt pēc tās. Augļus un riekstus vajag ēst pirms pusdienošanas, nevis pēc pusdienām. Vislabāk tos ēst tukšā dūšā.

 

Gatavošana pārejai uz svaigēšanu

Pirmkārt, turieties pēc iespējas tālāk no tradicionālajām maltītēm. Izvairieties no restorāniem, dzimšanas dienu un līdzīgu svētku kompānijām. Ja tomēr esat nolēmis iet uz tādu tikšanos, padomājiet par to, ko jūs tur ēdīsiet, un, ja tas ir nepieciešams, paņemiet līdzi kaut ko apēdamu.

Parūpējieties, lai jūsu mājā būtu liels daudzums dažādu svaigo produktu. Izvēlieties dažus, jūsuprāt pašus gardākos no tiem un ēdiet kādu laiku tikai tos. Tikko jutīsiet, ka jums tos vairs negribas, nomainiet sortimentu vai tā daļu. Tas palīdzēs izvairīties no „dzīvnieciskas” apetītes, kuras rezultātā cilvēks sāk neapdomīgi iztukšot ledusskapi. Parasti tāda situācija rodas tādēļ, ka organisms ir radis pie indēm, kuras satur termiski apstrādāta barība, un pieprasa, lai jūs tam iedotu kārtējo dozu. Tā vietā dodiet tam veselīgu un daudzveidīgu ēdienu, bet negaidiet ātru rezultātu – visu organisma funkciju atjaunošanai ir vajadzīgs laiks.

Svaigam ūdenim, kuru jūs dzersiet, ir jābūt tīram, pāris stundu nostāvējušamies un filtrētam. Labāk izmantot minerālūdeni vai dzeramo ūdeni pudelēs. Eksistē lielisks likums: vienā ēdienreizē ēst tikai vienu produktu. Šā produkta daudzumu var neierobežot (protams, saprāta robežās). Ēdiet nesteidzoties, lai sajustu tā garšu, baudiet pašu procesu.

Starp ēdienreizēm ieturiet pauzi no 30 minūtēm līdz 1 – 2 stundām. Šis starplaiks ir atkarīgs no tā, kādu ēdienu jūs ēdāt. Ja jūs pārkāpjat šo likumu, uzmanīgi sekojat līdzi organisma reakcijai un visām savām izjūtām.

Pamazām jūs intuitīvi iemācīsieties regulēt produktu maiņas secību, to daudzumu un pauzes starp ēdienreizēm.

Noteikumi pārejai uz svaigēšanu

Labāk plūdeni nekā krasi

Pārejai no ierastā ēdiena uz svaigēšanu ir jābūt nesteidzīgai un pakāpeniskai, lai organisms varētu pierast pie pilnīgi jauna ēšanas veida. Strauja pāreja var būt ļoti bīstama: tas nav tikai psiholoģiski grūti, bet var kļūt par spēcīgu stresu visam organismam.

Labāk pirmajās dienās un nedēļās neatteikt sev kādu produktu no iepriekšējā raciona. Starp citu, atkarībā no organisma pierašanas pie jaunās ēšanas tāda veida vēlēšanās radīsies arvien retāk. Tomēr ir produkti, no kuriem vajadzētu atteikties jau šajā etapā: konditorejas izstrādājumi, ekstrahētās vielas (piemēram, gaļas buljons), miltu zupas un makaroni izstrādājumi.

Pussvaigēšana

 Nākamajā svaigēšanas solī ir jāatsakās no dzīvnieku un putnu gaļas, pēc tam no zivīm. Tālāk pēc vēlēšanās no raciona var tikt izslēgtas olas. Ēšana, kura sastāv no svaigiem un vārītiem augu un piena produktiem ar olu piedevām, saucas pussvaigēšana.

Uz piena – augu režīmu salīdzinoši ātri pāriet tie, kuri ir jau atraduši no gaļas un lieto ļoti maz dzīvnieku produktu. Ja līdz šim tā arī neesat varējuši iztikt bez gaļas un zivs, jums šī pāreja būs gana mokoša. Pieaugušiem cilvēkiem šai pārejai jābūt īpaši piesardzīgai un pakāpeniskai.

Laiks, nepieciešams pārejai uz svaigo ēdienu, atkarīgs no vecuma, veselības, cilvēka rakstura, viņa profesijas un citiem faktoriem. Pielāgošanās var ilgt gadiem ilgi, jo organisma ieradumi mainās ar lielām grūtībām. Bez tam pierašanas periodā pie svaigā ēdiena var būt vispārējs savārgums, nepatīkamas izjūtas un pat dezorganizācija no KZT puses.

Pussvaigēšanas tiek rekomendētas dažādas svaigā un vārītā ēdiena kombinācijas.

Brokastīs un vakariņās tiek lietoti svaigi produkti; pusdienās tiek rekomendēts svaigs un vārīts ēdiens vai tikai vārīts.

Brokastīs un vakariņās – vārīts ēdiens, dienā – pusdienās ēdiens no svaigiem produktiem.

Sākot ēdienreizi, apēd svaigo ēdienu, pēc tam – vārīto. Augļus un riekstus vajag ēst pirms pamatēdiena, bet ne pēc tā, tad tie tiek labāk uzņemti organismā.

Vairākumam cilvēku nav nepieciešamas brokastis, tādā gadījumā pietiek ar divām ēdienreizēm: ap pulksten 11 un 17. Papildu no rīta un vakarā ir rekomendējams šķidrums: ar ūdeni atšķaidīta sula, augu „piens”, svaiga tēja no zālītēm, lapām, saknēm vai ziediem.

Pārejas periodā ir atļauta bezrauga maize, cepta no veseliem, sasmalcinātiem graudiem vai arī no rupja maluma miltiem ar kliju piedevām. Daži svaigēdāji tādu maizi iekļauj pastāvīgajā racionā.

Virzoties no pussvaigēšanas uz absolūto svaigēšanu, no sava nostabilizētā raciona jūs varat pakāpeniski izslēgt olas, pēc tam piena produktus, tālāk – pienu, paralēli nomainot vārīto ēdienu ar svaigu.

Izmēģinājuma svaigēšana

Tiem, kuri ir paspējuši pierast pie pussvaigēšanas, ieteicams veikt nelielu izmēģinājuma svaigēšanas kursu (2 – 3 dienas). Svaigēdāji uzskata, ka pat tāds īss īstas svaigēšanas kurss attīra, atveseļo un atjauno organismu, dodot tam atpūtu un krietnu vitamīnu atbalstu. Cilvēks izjūt neparastu vieglumu kustībās, prāta skaidrību un možu garastāvokli. Ķermeņa svars gandrīz vienmēr samazinās, visbeidzot normalizējas, organismam pielāgojoties jaunajam ēšanas veidam.

Vispiemērotākais laiks izmēģinājuma svaigēšanai vasaras un rudens beigas, vislabāk atvaļinājuma laikā. Šajā periodā sākumā labāk ēst mazāk nekā vairāk – tikai tad, kad parādās apetīte. Vēlams pārsvarā ēst attiecīgā gadalaika produktus. Svarīga nozīme ir svaigā ēdiena sagremošanai, bet slikti sagremojamos svaigos produktus (piemēram, riekstus) pirms lietošanas vajag smalki sasmalcināt, samalt vai sarīvēt.

Nevajadzētu ēst pēc dzeršanas un dzert ēšanas laikā. Aukstajos gadalaikos svaigo ēdienu vajag sasildīt siltā telpā līdz attiecīgās telpas gaisa temperatūrai. Pagatavotos svaigos ēdienus nedrīkst ilgi uzglabāt. Vārāmo sāli, etiķi, garšvielas un piedevas vajadzētu nomainīt ar tomātu, citronu, dzērveņu un citām sulām.

Saprotams, šie noteikumi saglabā savu nozīmi arī pārejā uz ēšanu, kura sastāv no svaigiem augļiem, ogām, dārzeņiem, riekstiem, sēklām, diedzētiem graudiem utt., tas ir, uz absolūto svaigēšanu.

Labākais laiks, lai pārietu uz svaigēšanu pēc 1-3 dienu badošanās. Aptuveni pēc 3 – 4 mēnešu līdzīgas diētas ievērošanas pastiprinās garšas un ožas izjūta. Drīz vien jūs pārstāsiet uztvert „nepareizos” produktus kā ēdienu, un visbeidzot tie paliks pagātnē, kā arī citi kaitīgie ieradumi.

Avots: Jūlija Popkova, “Dzīvais ēdiens. Svaigēšana – zāles pret daudām slimībām. ”

Foto: Flickr, Anna Verdina

Slow Life
Slow Life
Jogiska dzīvesveida žurnāls, kas raksta par jogu, uzturu, attiecībām un dzīvi caur citu prizmu. Lai iedvesmotu tevi apstādināt ikdienas skrējienu, elpot un dzīvot ar pilnu krūti un izbaudīt dzīvi šeit un tagad.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

TheYogaShop. //]]>