1-pexels-photo-129743
Kādām ir jābūt jogas skolotājam? Kā izvēlēties un atrast savu jogas skolotāju? Un vai mums vispār ir vajadzīgi skolotāji?
04/07/2017
pexels-photo-176071
Mīlestība pret sevi: 3 meditācijas
11/07/2017

Kā psiholoģiskās problēmas formē ieradumus nepareizi elpot un kā prānājāmas prakse var palīdzēt.

15350457_10154790292919675_2665556028389981204_n

Neeksistē joga bez elpošanas vingrinājumiem. Tradicionāli tos lieto, lai sagatavotos meditācijai. Taču mēs varam iegūt no tiem daudz lielāku labumu, ja paskatāmies uz prānājāmu no psihosomatiska skatupunkta.

Psihosomatika ir mūsdienu psiholoģijas novirziens, kas pēta kā mūsu jūtas, emocijas, dvēseles pārdzīvojumi, konflikti, psiholoģiskās traumas un pat domas ietekmē mūsu fizisko ķermeni un veselību. Runa, protams, ir par tiem pārdzīvojumiem, kurus mēs novērtējam kā negatīvus: sāpes, bailes, dusmas, naidu, aizvainojumu utt. Saskaroties ar tiem, mūsu nervu sistēma ne vienmēr ir gatava tos adekvāti izdzīvot un nereti tiecas no tiem norobežoties vai tos apspiest, lai ierobežotu stresa ietekmi.

Ķermenis –personības hronika

Atcerēsimies, kas notiek, kad mēs sajūtam bailes vai briesmas, cenšamies apspiest naidu, vai noslēpt aizvainojumu.  Mums rodas saspringums sejā, vēdera muskuļos, diafragmā; mēs griežas zobus, mums saliecas ceļi, paceļas pleci un notiek elpas aizture.  Turklāt elpošana psiholoģiskajos aizsardzības mehānismos spēlē īpašu lomu, jo elpošana ir saistīta ar runu un balsi, ar naidīgiem izsaucieniem, vaidiem, brēkšanu.  Ar tā visa palīdzību mēs, galvenokārt, arī izrādām savas emocijas.  Cenšoties apspiest naidu vai aizvainojumu, mēs aizturam elpu, sasprindzinot diafragmu, vēdera smukuļus, krūškurvi,  balseni un seju.

Nepatīkamie brīži beidzas, pāriet, mums šķiet, ka mēs nomierināmies, aizmirstam, piedodam, taču mūsu ķermenis neko neaizmirst. Ja nepatīkamie un  sāpīgie momenti atkārtojas diezgan bieži, tad ar laiku veidojas hroniska muskuļu spriedze, kas parādās ierastās pozās, stereotipiskās kustībās un, protams, elpošanas raksturā.  Mēs pie tā visa pierodam un pat nepamanām, gadiem ilgi saglabājot spriedzi savā ķermenī un dvēselē.  Taču, kad mēs sākam nodarboties ar elpošanas praksēm, respektīvi , pārstājam elpot sev ierastā veidā, mainām ritmu, dziļumu, tehniku un elpošanas raksturu, pieslēdzam elpošanai papildus domas, visi muskuļu bloki un savilkumi kļūst acīmredzami.

VIRSPUSĒJA ELPOŠANA

Kad mēs atturamies no savu jūtu un domu izpaušanas, aizturam un apspiežam emocijas, automātiski aizturas un no ritma izsitas elpa. Ja tāda uzvedība kļūst jums ierasta, elpošana kļūst neritmiska, pavirša, var rasties sirdsklauves.  Ieradums elpot šādā veidā nostiprinās tik ļoti, ka reizēm cilvēks vispār nevar veikt dziļu ieelpu. Un, ja tas viņam izdodas, tad praktiski uzreiz sāk reibt galva.  Tādas parādības var liecināt par cilvēka nespēju tikt galā ar savām emocijām.

DIAFRAGMAS SASPRINDZNĀŠANA

Nespēja veikt dziļu ieelpu var būt arī saistīta ar hronisku spriedzi diafragmā – galveno elpošanas muskuli mūsu ķermenī.  Vizuāli spriedze diafragmā izpaužas kā hiperlordoze jostas daļā. Speciālisti uzskata, ka diafragmu bloķē ne tikai spēcīgas, neizreaģētas dusmas, bet arī riebuma un pretīguma sajūta. Ikdienā tā var būt kopdzīve zem viena jumta ar cilvēkiem, kas izsauc nepatiku, laulība ar nemīlamu partneri utt.

APGRŪTINĀTA  ELPOŠANA AR VĒDERU

Bieža problēma, ar kuru sastopas daudzi cilvēki, ir apgrūtināta elpošana vai nespēja elpot ar vēderu. Normāli elpojot vēdera priekšējai siena ieelpas brīdī vajadzētu izvirzīties uz priekšu, bet bieži vien tā vietā cilvēki ir iemanījušies ieelpā vēderu ievilkt uz iekšu.   Iemesls ir hronisks diafragmas un vēdera smukuļu sasprindzinājums.  Tam par iemeslu var būt neapzinātas bailes un seksualitātes apspiešana. Ja prakses laikā  izdodas šos muskuļus atslābināt, baiļu sajūta un to iemesli var kļūt pieejami apziņai.

SPAZMAS BALSENĒ

Apspiestu, neizreaģētu emociju, asaru, kliedzienu, vaidu rezultātā formējas spriedze balsenes muskuļos. Ļoti bieži cilvēki to izjūt kā „kamolu kaklā”.  Vislabāk no šī kamola ir atbrīvoties ar Udžaji elpas palīdzību, kas pieprasa apzinātu balsenes muskuļu un diafragmas darbu un pārliecinošu šīs darbības pārvaldīšanu.

APGRŪTINĀTA KRŪŠU ELPOŠANA

Muskuļu savilkumi krūšu daļā, kā priekšpusē, tā aizmugurē – lāpstiņu rajonā, neļauj dziļi ievilkt elpu krūšu daļā un subjektīvi var izpausties kā neapmierinātība ar ieelpu.  Ļoti bieži to var novērot bhastrikas laikā. Iemesls var būt sāpīgas sajūtas un emocijas, saistītas ar vistuvākajiem cilvēkiem: apspiesta mīlestības sajūta, aizvainojums, nodevība, greizsirdība.

ELPOŠANA – TĀ ESAM MĒS

Piedzimstot bērns veic pirmo ieelpu, un ar to sākas viņa jaunā dzīve. Ar pēdējo izelpu tā beidzas. Var teikt, ka elpošana ir pati nozīmīgākā dzīves izpausme. Pēc būtības, elpošana arī ir pati dzīve, un kaut kādā mērā elpošana esam mēs paši. Nav pārsteigums, ka visi mūsu pārdzīvojumi, ne tikai sliktie, bet arī labie, atspoguļojas mūsu elpošanā kā spogulī, bet jebkuras mūsu psiholoģiskās problēmas izveidojas par ieradumiem nepareizi elpot.

Elpošanas ieradumu izveidošanās iemesli var būt bailes no dzīves, pārmaiņām, visa jaunā, nevēlēšanās dzīvot patstāvīgi, redzēt realitāti tādu, kāda tā ir, bailes no atbildības, atklātības, nepārliecinātība par sevi, tieksme uz sevis šaustīšanu, vēlēšanās būt stiprākam nekā esi utt.

BRĪVĪBAS ELPOŠANA

Mums piemītošā muskuļu spriedze neļauj mums pārdzīvot emocijas un jūtas visā pilnībā, ierobežo mūsu radošo potenciālu un pašizpausmi.

Elpošanas prakšu laikā mēs pārvaram ierastos elpošanas ieradumus un veicinām hroniskas spriedzes atslābināšanos mūsu elpošanas orgānos, un tas, savukārt var veicināt apspiestu emociju un jūtu apzināšanos. Prakses laikā var negaidīti uzpeldēt sāpīgas atmiņas, pārdzīvojumi un, ja tos apzinās kā psihotraumējošus faktorus, tie pārstāj mūs ietekmēt negatīvi. Pārstāj ietekmē mūsu uzvedību, likvidē saikni ar mūsu iekšējiem aizliegumiem, kompleksiem, uzstādījumiem, padarot mūs daudz pilnīgākus, atvērtākus un brīvākus mūsu izvēlēs un rīcībās.

Olga Priļepova, ārste, sertificēta jogas pasniedzēja, autores mājas lapa:

www.namaste.md

http://yogajournal.ru/blogs/olga-prilepova/kak-psikhologicheskie-problemy-formiruyut-privychku-nepravilno-dyshat/

https://www.facebook.com/SadieYoga/

Slow Life
Slow Life
Jogiska dzīvesveida žurnāls, kas raksta par jogu, uzturu, attiecībām un dzīvi caur citu prizmu. Lai iedvesmotu tevi apstādināt ikdienas skrējienu, elpot un dzīvot ar pilnu krūti un izbaudīt dzīvi šeit un tagad.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

//]]>