Katram cilvēkam, īpaši jau jogas skolotājam ir būtiski zināt kā apieties ar savu ķermeni.  Ķermenis sanskritā ir jantra, cits jantras tulkojums ir mašīna. Sanāk, ka ķermenis ir fiziskais apvalks, kas iedots dvēselei šajā iemiesojumā. Mašīna, kas šīs dzīves laikā tiek jums izīrēta.  Lai pareizi  apietos ar ķermeni ir svarīgi zināt, kā funkcionē elpošanas sistēma, gremošana, balsta un kustību aparāts, asinsrites, limfas, sirds un asinsvadu sistēmas un daudz kas cits. Balsta un kustību sistēmā ietilpst kauli, locītavas, saites, fascija, cīpslas, muskuļi. Kauli, kas veido skeletu ir visizturīgākie audi.

Āsanu praksē un ikdienā, ir jāpārnes slodze no muskuļiem uz skeletu, izmantojot saišu un cīpslu karkasu. Eksistē 4 saišu un cīpslu ķēdes jeb  fasciju loki, priekšējā, aizmugurējā un divas malējās jeb sānu. Katrai pareizi izpildītai āsanai ir jāiedarbina kāda no šīm četrām.

Arī pēdu novietojums prasa apzinātību. Ja mēs pēdu atbalstīsim uz papēža un ārējās malas, tad ievērosim, ka pēdas izliekums paceļas. Ja mēs pārnesīsim svaru uz pēdas iekšu un lielajiem pēdu pirkstiem,  tad pēdas izliekums būs saplacināts. Pie šādas slodzes sadales ikdienā, staigājot un stāvot, ķermenis kompensēs šo slodzi, kā rezultātā var parādīties plakanā pēda, problēmas īkšķa rajonā un saspringums ikru muskuļos. Pareizs anatomisks pēdas novietojums ir tad, kad viss  ķermeņa svars tiek sadalīts starp papēdi un pēdu ārmalu.

PIE KĀ VAR NOVEST NEPAREIZA STĀJA?

Lielākoties cilvēkiem galva ir izvirzīta nedaudz uz priekšu, šis ieradums var rasties ilgstošo sēžot vienā pozīcijā, piemēram, pie dators. Kakla aizmugurējie muskuļi tādējādi tiek sasprindzināti. Muskuļu saspringums jeb to saspiešana ir iemesls, kāpēc asiņu pieplūdums smadzenēm ievērojami samazinās. Aizmugurējā smadzeņu zona, kas atbild par atmiņu un redzi nospiežas. Ja galva izvirzās uz priekšu, pleci ar savu svaru izvirzās uz priekšu un saspiež krūšu kurvi. Sirds atrodas aptuveni krūšu kurvja centrā. Plecu spiediena rezultātā, krūšu kauls ievirzās iekšu un daļēji nospiež artēriju, kas iet uz sirdi, izveidojas  sastrēgums un mainās spiediens, kas noved pie tā, ka šķidrumu sadale ķermenī mainās. Tādam cilvēkam tiek novērota virsējā krūšu elpošana, kas noved pie izmaiņām ogļskābās gāzes un skābekļa attiecības asinīs, kas noved pie asins alkolizācijas. Šādas izmaiņas asins ķīmiskajā sastāvā novedīs pie paaugstināta jūtīguma, trauksmes sajūtas un pārslodzes elpošanas muskuļos un visā gludajā muskulatūrā, kas apņem asinsvadus un kas kopā ar hemoglobīna molekulu pazeminātu skābekļa izdali, rada smadzeņu un muskuļu nogurumu.  Trauksmes sajūta ir automātiska reakcija tad, ja asinis ir pārāk sārmainas, un noved pie nepareizas elpošanas shēmas nostiprināšanās. Rezultātā elpošanas cikls samazinās. „Diafragmas pumpis” pie zemas elpošanas apstrādā tikai 35%, turklāt palielinās slodze sirdij, samazinot tā darbības laiku. „Diafragmas pumpis” arī atbild par asins plūsmu no ķermeņa. Šķidruma stagnācijas dēļ kāju apakšējā daļā, rodas varikoze. Palēnām rodas asinsrites problēmas iegurnī un kuņģa – zarnu traktā.  Zonās , kur pasliktinās asinsrite vai tā tiek traucēta, rodas onkoloģisko problēmu risks. Ja galva ir nogājusi no savas ass un ir traucēta simetrija, kakla muskuļi cīnīsies ar zemes pievilkšanās spēku. Tāpēc ir svarīgi sekot līdzi savai stājai.

Apskatīsim nedaudz tuvāk diafragmu jeb „diafragmas sūkni”

Diafragmai ir atveres asinsvadiem, caur artērijām asinis plūst lejup, pa vēnām augšup. Eksistē arī pretvārsti, kas neļauj asinīm plūst atpakaļ. Kad mēs ieelpojam, diafragma izstiepjas, tā automātiski pastiepj vēnu, liekot tai paplašināties. Pēc būtības vēna sāk strādāt kā sūknis.  Kad vēna pastiepjas, tas izsauc iesūkšanas efektu, kas regulējas ar vārstu palīdzību un nelaiž asinis atpakaļ. Pēc tam, kad asinis ir savākušās, tās iet augšup, virzoties pie galvas smadzenēm.  Pranajāmas tehnika udiyana bandha, maha vedha, elpošana ar vēderu, kapalabhati uzlabo diafragma darbu un palīdz pastiprināt asins pieplūdumu smadzenēm.

Apskatīsim locītavu darbu

Visvājākās vietas ķermenī, kas ietekmē praksi ir ceļgali un mugurkauls.  Ceļgali saliecas tikai vienā plaknē. Visas pārējās kustības paveic iegurnis. Prakses laikā nedrīkst notikt ceļu locītavu sagriešana.

Locītavām piemīt amortizējošs efekts, kas nodrošina kaulu mobilitāti. Tās sastāv no apvalka, šķiedraina gredzena un audiem. Audi sastāv no membrānas caur kuru pārvietojas šķidrumi un gāzes. Aptuveni līdz 25 gadiem locītavām ir patstāvīga asins apgāde. Vēlāk, locītavas salokās, atmirst un patstāvīga asins apgāde tajā beidzas.  Kopš tā brīža locītavu barošana notiek pateicoties kustībām. Notiek apmaiņas procesi: kad kauli locītavās izkustas, spiediens kļūst negatīvs, taču salīdzinājumā ar apkārtējo vidi un blakus esošu audu dēļ, sāk uzsūkties vielas, locītavās veidojas šķidrums, kura apjoms tiek uzturēts ar vielmaiņas procesu.  Locītavas saspiežas un atspiežas, tas arī nodrošina šķidruma apjoma noturību.

Ceļgalu un elkoņu locītavas vizuāli ir mazliet citādākas, taču locītavu mehānika ir vienāda.

Ātra kustība locītavu uzturēšanai ir bezjēdzīga, jo barības vielas nespēj iziet cauri membrānai un locītava netiek apgādāta ar barības vielām.  Lai stiprinātu locītavas ir nepieciešamas lēnas kustības amplitūda.  Apkārt locītavai ir jāpienāk asinīm, šķidrumam caur kuru tiek uzņemtas barības vielas. Relaksējošā stāvoklī tas notiek automātiski. Saspringtā stāvoklī šķidruma nav, jo veidojas stingrība, kā rezultātā pazūd asins plūsma. Rezumējums: ir jākustas lēnām un bez steigas.

Mugurkaulam ir dabiska mobilitāte. Mugurkaula skriemeļu nobīde var būt norma, taču ja vairāki skriemeļi ir nobīdījušies uz vienu pusi, piemēram, pie neērtas sēdēšanas pozas, tad parādās saspringums muskuļos, kas nodrošina un atbalsta mugurkaula skriemeļus. Ir svarīgi jogojot veikt āsanas sava mugurkaula mobilitātes ietvaros, neizejot ārpus iespējamās kustību amplitūdas.  Ja mugurkauls ir atslābināts un tajā nav muskuļu spriedzes, tas stāv taisni. Ja ir muskuļu saspringums, tas nozīmē, ka notikusi skriemeļu nobīde, kuru atbalsta muskuļi, kas neļauj mugurkaulam būt taisnam.

Medicīnā 90 % skoliozes ir saistīta ar muskuļu spriedzi apkārt mugurkaula skriemeļiem un tikai 10 % ir reāli traucējumi, kas radušies kā sekas traumām.  Iztaisnošanās atbrīvo no spriedzes. Prakses laikā mēs atrodam spriedzi mugurkaulā, noņemam to un skriemeļi nostājas vietās. Krēsli un soli attiecīgi tikai veicina mugurkaula deformāciju.

Kā ir iekārtots mugurkauls?

Mugurkauls sastāv no 33 atsevišķiem kauliem, ko sauc par skriemeļiem. Kopumā mugurkauls ir pietiekami lokans, lai mēs varētu ķermeni pagriezt un noliekties, kaut gan kustīgums starp atsevišķiem skriemeļiem ir visai ierobežots. Krustu skriemeļi un astes skriemeļi patiesībā ir saauguši ,un nemaz nekustas attiecībā cits pret citu. Mugurkaula skriemeļi ļauj ribām pacelties un nolaisties, kad mēs ieelpojam un izelpojam. Taču kustīgums nemazina mugurkaula stiprību: mugurkauls ir pietiekami spēcīgs, lai balstītu galvu un noturētu kāju muskuļus.  Turklāt tas aizsargā tajā esošās muguras smadzenes, kurās ir nervi, kas savieno galvas smadzenes ar nerviem, kuri „apkalpo” visu pārējo ķermeni.  Visvairāk ir krūšu skriemeļi, tie atrodas posmā no kakla lejasdaļas līdz krūškurvja lejas daļai. Katru krūšu skriemeli no augstāk un zemāk esošā skriemeļa atdala no skrimšļa veidots starpskriemeļu disks. Šie diski veido apmēram ceturtdaļu mugurkaula garuma. Starpskriemeļu diski darbojas vienlaicīgi gan k trieciena absorbētāji, gan kā gultņi, ļaujot mugurkaulam griezties ap vertikālo asi un liekties.  Mugurkaula skriemeļus savieno ne tikai starpskriemeļu diski, starp skriemeļiem ir arī sinoviālās locītavas, proti locītavas, ko mitrina sinoviālais jeb locītavu šķidrums, kas līdzīgi motoreļļai klāj locītavu virsmas, samazinot berzi un nodilumu, kad kustas kauls pret kaulu.

Normālam mugurkaula skriemelim, kas ir arī locītava, ir noteikts lielums un arī atstarpe starp skriemeļ, kas katram cilvēkam ir individuāla. Traucētas asins pieplūdes un muskuļu spriedzes dēļ,  atstarpe starp skriemeļiem samazinās un samazinās ar mobilitāte. Skriemelis zaudē elastīgumu. Asinsvada sieniņas sašaurinās, un šķidrums tiek nobīdīts uz malu. Rodas izgrūšana – protrūzija – sinoviālais šķidrums tiek izspiests.  Trešā stadija – starpskriemeļu diska trūce.

Lai trūce parādītos ir vajadzīga šī izgrūšana jeb protrūzija un vienreizēja nekorekta smaguma slodze. Tā var rasties arī noliecienos.   Trūce sāp tikai tādos gadījumos, ja tā ir „aizgājusi” mugurkaula smadzeņu virzienā, ja tā iziet uz āru, to var arī nepamanīt. Atslābums un asins pieplūdums ir tas, kas izārstē trūces. Organismam piemīt atjaunošanās mehānisms, ar noteikumu, ka tiek novērsts disfunkcijas cēlonis.

Nedaudz par muskuļiem

Ir svarīgi zināt, ka muskuļi nevar atslābināties paši no sevis. Lai tie atslābinātos ir vajadzīgs signāls no nervus sistēmas uz galvas smadzenēm, tāds pats kā saspringumam.  Muskuļu atslābināšana ir apzināta darbība, kura nespēj notikt pati no sevis.  Ja gadu no gada uzkrāsiet spriedzi muskuļos, tas mainīs ķermeņa struktūru.  Tāpēc vien, mums ir jāiemācās atlabināties!

Tulkoja Kristīne Somere

Avots: http://www.oum.ru/literature/referat/standart-2015-2016/yanvar/chto-vazhno-znat-pro-fizicheskoe-stroenie-tela-dlya-prepodavatelya-yogi-yu-tereshova/

Foto:

https://www.instagram.com/yoga_lovely/

http://msdpacientiem.lv/pictures/muguras_sapes/mugurkaula_uzbuve.jpg

http://img.medicine.lv/articles/mugurkauls_pme_pme_mugurkauls_1_1_pme_mugurkauls_1_468x328.jpg

http://kauluveseliba.lv/uploads/images/raksti/Rudens2013/lv/osteoartrits_cela_locitava.jpg