_MG_2488
4 jogas pamatprincipi, kas jāatceras ikvienam jogotājam
25/01/2016
12584238_1120169578002115_1387380678_n
Sintija Katkeviča
26/01/2016

Meditācija ceļošanai laikā un telpā

1-pexels-photo-large (1)-001

Atceros, ka jau kopš bērnības man patika fantazēt un iedomāties dažnedažādas lietas un izspēlēt dažādus scenārijus. To varētu nosaukt arī par sava veida vizualizāciju jeb ceļošanu laikā un telpā. Kopš bērnu dienām, šī ceļošana laikā un telpā ir kļuvusi par manu patvērumu un glābiņu. Jā, kāds teiks, tā ir tikai ilūzija, taču vai tad ir kaut kas tāds, kas nav ilūzija mūsu dzīvē?

Lai kur mēs gribētu šobrīd nokļūt – mēs to varam! Kā? Meditējot! Vizualizējot! Sajūtot! Aizver acis un ceļo! Ļauj tavam prātam tevi nest tur, kur ir tava sirds, kur ir tavas domas. Jogā bieži dzirdam teicienu, ka mūsu prāts dodas turp, kur ir mūsu elpa. Šajā praksē to varam pārfrāzēt sekojoši – iespējams ir viss, ko spēj izfantazēt tavs prāts. Tāpēc ļaujies tam. Nav tāda attāluma, kas tu nespēj pārvarēt. Tikai dodies ceļā!

Brīžos, kad esam noskumuši vai depresīvi, vai ilgojamies pēc kaut kā, mēs varam ceļot laikā un telpā ar sava prāta palīdzību. Es bieži vien atkal un atkal atgriežos vietās, kuras man pietrūkst, gan Daramsalas kalnos Indijā, gan Kathmandu ielejā. Kāpēc? Lai atcerētos, sajustu un smeltos iedvesmu. Es ļoti skaidri varu iztēloties vissīkākās nianses apkārtējā vidē, mazajos veikaliņos, svētvietās, klosteros. Dzirdu skaņas, sajūtu aromātus, sajūtu svelmi uz sava ķermeņa, sajūtu vēja plūsmu sev sejā traucoties ar motociklu, sajūtu ēdiena garšu sev mutē. Dzirdu hindi valodu un tibetiešu mantru dziedājumus, dzirdu un sajūtu ūdenskrituma šalkas, sajūtu un atkal un atkal pārdzīvoju tur piedzīvotās emocijas, smieklus, priekus…Sajūtu to laimes un brīvības sajūtu, ko jutu tajā brīdī. Es it kā atkal esmu tur…bet esmu tepat.

Kāpēc man to vajag? Iespējams tas man palīdz apzināties, ka visi ierobežojumi ir tikai mūsu prātā. Ja spēju atkal pagriezt lūgšanu dzirnaviņas V.S.Dalai Lamas templī vai aizdegt un nolikt svecīti Zaļajai Tārai, kāpēc gan to nedarīt?   Ja spēju fiziski būt šeit, bet prātā tur, kāpēc gan sev to liegt? Šī meditācija man palīdz vairāk izprast prāta dabu un saprast, cik mazi un niecīgi mēs esam tā patiesā spēka priekšā.

Jā, zinu, visi skolotāji saka, nekoncentrējies uz pagātni, nekoncentrējies uz nākotni, dzīvo šodienā, bet man patīk sajust sava prāta spēku un ceļot ar tā palīdzību. Un kāpēc gan nedarīt to, kas liek pasmaidīt un atgūt iekšējā miera sajūtu?

Lai kur mēs ietu, lai ko mēs darītu, viss kad kādreiz ir noticis ar mums, paliek mūsos. Mēs neko nezaudējam. Tā ir mūsu pieredze, mūsu enerģija, mūsu sajūtas, pārdzīvojumi, laime un bēdas. Tas ir tas, kas mūs ir izveidojis par cilvēkiem, kādi esam šobrīd. Kāpēc gan to visu atmest? Protams, nevajag nest sev līdzi aizvainojumus un dusmas, sāpes un ciešanas, taču, ja vien mēs varam aizvērt acis un uz brīdī būt tur, kur esam laimīgi, kāpēc to nedarīt? It īpaši, ja spējam šo iekšējās apmierinātības sajūtu noturēt arī pēc meditācijas?

Manuprāt , šāda ceļošana prātā ir daudz jaukāka par sevis mierināšanu ar neveselīgiem našķiem vai laika nosišanu sociālajos tīklos. Kāpēc? Jo tādējādi mēs komunicējam paši ar sevi, mēs iepazītam sevi, lietas, vietas un cilvēkus kas spējuši mūs darīt laimīgus.

Ja esam nonākuši situācijā, kurā mūsu rīcības brīvība ir ierobežota, piemēram, esam nonākuši slimnīcā vai saaukstējušies guļam mājās, vai piemēram sēžam zobārsta krēsla –  kāpēc gan nepaceļot laikā un telpā? Kur tu vienmēr esi vēlējies nokļūt? Varbūt atgriezties?

1-pexels-photo-large-001

KĀ VEIKT ŠO MEDITĀCIJU

  1. Apsēdies ar taisnu muguru.
  2. Aizver acis un sāc koncentrēties uz savu elpu.
  3. Vizualizē vietu, kurā tu jūties droši. Kurā tu vēlies atgriezties vai doties pirmo reizi. Tā var būt gan reāla vieta, gan iedomāta. Piemēram, neapdzīvota sala okeāna vidū, kalnu masīvs vai tavas vecmāmiņas virtuve.
  4. Koncentrējies uz niansēm: krāsām, skaņām, aromātiem, garšām un ķermeņa sajūtām.
  5. Ja ir kāds cilvēks vai dzīvnieks, pret kuru tev ir spēcīgas jūtas, aicini viņu pievienoties sev.
  6. Elpo dziļi, lēnām, mierīgi. Izbaudi šo mirkli.
  7. Kad esi gatavs meditāciju beigt, atver acis un paturi sevī šo miera un drošības sajūtu.

Ceļojiet laikā un telpā un apzinieties sava prāta potenciālu, tas iemācīs jums būt brīviem un uzlabos arī jūsu spēju veikt vizualizāciju un meditāciju.

Kristine Somere
Kristine Somere
Portāla Slow Life dibinātāja. Sertificēta Tibetas Jogas un Yin Yogas skolotāja, kas aizraujas ar dažādiem jogas veidiem, Tibetas Budismu , veselīgu dzīvesveidu un uzturu. Latvijas Jogas Biedrības valdes locekle. Dzīvojusi un mācījusies Londonā, Indijā, Nepālā, ASV un citās pasaules valstīs.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

TheYogaShop. //]]>