Tūkstošiem gadu joga un Ķīnas Medicīna ir popularizējusi ideju, ka fiziskā eksistence iet kopā ar dinamisku enerģijas sistēmu, kas, lai arī nav redzama, ir visu manifestāciju esences avots. Šī pirmatnējā enerģija jeb čī, ir visas vitalitātes pamats un dzīves spēks. Tā ir nenodalāma no kustības un pārmaiņām, tas ir spēks, kas liek planētām rotēt, mūsu smadzenēm domāt un mūsu sirdīm sisties. Neviena acu mirkšķināšana vai atmiņa prātā nenotiek bez čī enerģijas klātbūtnes.
Mūsu priekšteči apgalvo, ka šī enerģija cilvēku ķermeņos plūst pa noteiktiem, neredzamiem ceļiem, ko dēvē par meridiāniem (ķīniešu sistēma) , vai nadis (indiešu sistēma), kā enerģijas upe, kas rada sarežģītu tīklu, kas savieno audus un orgānus cilvēka ķermenī. Šie meridiāni plūst cauri pilnīgi visiem audiem un kauliem, mitrinot locītavas un savienojot ķermeņa iekšpusi ar ārpusi. Meridiānu sistēmas spēks un plūsma tajos ir būtiski nozīmīga mūsu ķermeņa un prāta līdzsvaram. Enerģijai, kas ir vāja un kurai trūkst dzīvīguma, pietrūkst čī. To dēvē par nepilnīgu čī. sastāvējies čī ir tad, kad enerģija ķermenī kaut kur “aizdambējas” un vairs neplūst. “Veselīgs čī ir tad, kad enerģija plūst brīvi, spēcīgi un vienmērīgi pa visu ķermeni. Apņemšanās veikt jogas vingrinājumus katru dienu, ir vitāli nepieciešama, lai mēs atbrīvotos no visiem čī traucējumiem, kas ir visu slimību pamatā.
Meridiānu teorija, ko postulējuši daudzi meistari, kā Dr. Hiroši Motojama un viņa skolnieks Pauls Grilejs, uzsver, ka saistaudi ķermenī ir mājvieta šķidruma pilnai un ārkārtīgi jūtīgai enerģijas sistēmai, kuru mēs varam pozitīvi ietekmēt izejot no tā, kā izturamies pret savu ķermeni. Daudzas prakses no dažādām tradīcijām iekļauj sevī komponentus čī enerģijas palielināšanai, kā piemēram joga, tai čī, ci gun, klanīšanās budistu mācībā, vizualizācijas, mantras un citas, lai atdzīvinātu ķermeni un prātu. Ja mēs paskatāmies uz to, kas šiem atšķirīgajiem veidiem ir kopīgs, tad redzam 4 specifiskus veidus kā palīdzēt stimulēt čī enerģijas plūsmu.
- Pirmā ir dziedināšanas sistēma, kas iekļauj sevī adatu ieduršanu ķermenī noteiktos punktos meridiānos, kur čī sakrājas un/ vai izkliedējas. Šī metode balstās uz seno zinātni Akupunktūru. Tā ir ārēja papildus prakse ikdienas jogai, kas palīdz līdzsvarot visu sistēmu, īpaši tad, kad slimība vai trauma mūs jau ir apciemojusi. Šī dziedināšanas māksla piedāvā spēcīgu atbalstu, lai palīdzētu līdzsvarot mūsos to, kas ir zaudējis savu līdzsvaru un kam ir nepieciešams papildus atbalsts, lai dziedinātos. Pārējos trīs veidus mēs varam sasniegt caur jogas praksi.
- Otrs veids kā palielināt un atjaunot enerģiju, ir novietot ķermeni konkrētās pozās ar mērķi pavilkt un saspiest saistaudus. Šīs pūles izvilina no ķermeņa viņa dabīgās dziedināšanās atbildi, mudinot čī un asinis plūst konkrētā virzienā, padarot šo konkrēto ķermeņa daļu spēcīgāku, mitrāku, un daudz lietojamāku nākotnē. Lielākā daļu vingrinājumu, ja tos veic regulāri un ar pienācīgu atpūtas brīdi pēc tam, stimulē cirkulāciju pilnīgi visā ķermenī. Ja paskatāmies uz vingrinājumiem, kas nāk no šīs metodes un salīdzinām tos ar citiem konvenciālās metodes vingrinājumiem, tad redzam vienu būtisku atšķirību – papildus uzvaru uz prāta praksi. Strādājot ar fizisko ķermeni un vienlaicīgi iedarbojoties arī uz prātu, padziļina mūsu labsajūtu tik lielā mērā, ka tā iedarbība ilgst vēl ilgi pēc pašas nodarbības. Pēdējie divi čī enerģijas ietekmēšanas paņēmieni iekļauj sevī arī šo prāta treniņu.
- Trešais veids kā mobilizēt enerģiju, ir pagarināt un padziļināt elpu. Jogi ir atklājuši, ka kontrolējot elpu (šo praksi dēvē par prānājāmu), mēs piepildām asinis ar skābekli, palielinām un harmonizējam prānas plūsmu uz tiem ķermeņa rajoniem, kur bijusi disharmonija. Šai praksei ir nomierinoša un attīroša iedarbība uz mūsu emocijām un prātu, un to ir iespējams praktizēt jogas laikā, īpaši yin yogas laikā.
- Ceturtais čī stimulācijas veids ir vistiešākais un arī visgrūtākais. Tas attiecas uz mūsu prāta fokusu jeb koncentrēšanos uz mūsu kustībām. Yogi un zinātnieki ir vienisprātis, ka mūsu prāta stāvoklis ir tiešā veidā saistīts ar mūsu enerģijas ķermeņa kvalitāti. Cilvēkam, kam ir grūti koncentrēties un savākties, visticamāk, būs nestabila un traucēta čī plūsma, kamēr tiem, kam šī plūsma būs brīva un vienmērīga būs ideālas koncentrēšanās spējas un veselība. Yogi jau ilgu laiku atpakaļ atklāja šo fenomenu, ka mūsu prāna plūst tur, kur ir mūsu uzmanība. Mūsu mentālā koncentrēšanās var savākt un palielināt mūsu enerģiju dziednieciskiem nolūkiem, kā arī lai palielinātu mūsu apziņu ārpus pasaulīgām valstībām. Kāds, kura prāts ir pilnībā sakoncentrējies un ir brīvs no emocionālās pieķeršanās, piedzīvos ļoti nelielus čī traucējumus. Tas ir fokusējies un plašs prāts, kas pievelk čī ķermeņa kodolam kā magnēts. Kad mūsu enerģija ir mūsu ķermeņa centrā, mēs vairāk nepiedzīvojam sadrumstalotus enerģētiskus un emocionālas disonanses traucējumus; tas ļauj mums daudz vieglāk pievērsties kontemplatīvajiem meklējumiem meditācijā. Līdzsvarota jogas prakse var savienot pēdējās trīs metodes čī palielināšanai. Pozu veikšana, lai stimulētu muskuļus, asinis un meridiānus fascijā; lēna un dziļa elpošana, kas regulē nervu sistēmu un paplašina enerģijas kvalitāti; un prāta koncentrēšanās, lai atbrīvotu apziņu no traucējošām domām un emocijām.
Raksta tapšanā izmantota Sāras Powersas grāmata: „Insight Yoga”
