freegreatpicture-com-52075-scenery-wallpapers
Yin Yoga, skaņa un ūdens
20/08/2015
12585663975_4aafd5ca3e_o
Ugunīgā elpošana – iedarbība un prakse
20/08/2015

Pieskārieni yogā. Yin Yoga divatā. Adjustments un Assists.

kate-hudson-fabletics-960x742

Cilvēkam, kurš izjutis otra cilvēka apskāvienu vai pieskārienu, paskaidrojums šim brīnumam, visticamāk, nav nepieciešams. Taču zinātnieki pieskāriena dziedinošajam spēkam ir atraduši arī teorētisko izskaidrojumu. Mīlošs pieskāriens, apskaušanās izraisa “labsajūtas hormona” oksitocīna izdalīšanos. Šis hormons palīdz cilvēkam atbrīvoties no spriedzes, stresa un ļauj izjust mieru, mīlestību un paļaušanos. To intuitīvi un neapzināti zina katrs, kurš otram pirms satraucošām, stresa pilnām situācijām ir lūdzis – “lūdzu, apskauj, samīļo mani!”; “lūdzu, saspiežamies kopā ar mugurām!”; “lūdzu, pastāvam tā ilgāk!” un vēl dažādi. Cilvēki, kuri pāru praksi jau pazīst, lūdz pagulēt viņiem virsū – otra cilvēka smagums un siltums fenomenāli noņem spriedzi.

Izjūta/apziņa, ka esmu “atrauts no visiem”, “viens”, “izolēts”, ir apziņas stāvoklis, kurš izteikti vairo baiļu un spriedzes līmeni cilvēka psihē un ķermenī. Apziņa, ka esam vienoti, saistīti un ka esam “tīklā”, ir viens no apziņas paplašināšanas un baiļu pārvarēšanas instrumentiem. Cilvēkam, kuru māc trauksme, bailes, nedrošība un kura ķermenī valda sasprindzinājums, šādu apziņas stāvokli sasniegt ar mentāliem paņēmieniem ir faktiski neiespējami. Ir neiespējami sev ar prātu iestāstīt to, ko ir iespējams tikai just, sajust vai piedzīvot. Un pieskāriens, apskaušanās vai pasēdēšana, saspiežoties cieši kopā, ir viens no ceļiem, kā atšķirtības un tai sekojošo baiļu barjeru pakāpeniski šķīdināt.

Ja vēl aplūkojam zinātniskos spriedumus, tad uzzinām, vai arī zinām to paši no savas pieredzes, ka mīloši, maigi pieskārieni var mazināt depresivitātes simptomus, mazināt hroniskas sāpes, spēcināt imūnsistēmu un pazemināt/līdzsvarot asinsspiedienu.

Prakses, kurās notiek darbošanās pāros/divatā un fiziska saskaršanās ar otru cilvēku, sākotnēji var atbiedēt jeb padarīt aizdomīgus tos cilvēkus, kuri ilgstoši ir vieni, vientuļi, kuri pieraduši paļauties tikai paši uz sevi. Cilvēkus, kuri dzīvo pāra attiecībās ar otru cilvēku, taču izjūt tajās pastāvīgu neziņu un nedrošību. Cilvēkus, kurus dažādu iemeslu dēļ māc trauksme, bailes, nespēja uzticēties un atvērties otram. Cilvēkus, kuri piedzīvojuši fizisku vardarbību vai nevērību. Cilvēkus, kuri spēcīgas intelektualizācijas rezultātā zaudējuši savu dabisko maigumu, mīlestības un empātijas spēju. Cilvēkus, kuri zaudējuši spēju atvērties un paļauties. Un vēl un vēl….. cilvēkus mūsdienu egocentrētajā, virtualizētajā sabiedrībā, kurā otra cilvēka patiess tuvums, siltums un maigums kļūst par arvien retāk sastopamu parādību. Pasaulē, kurā pie-skāriens arvien biežāk izraisa asociāciju ar skārienjutīgas aparatūras virsmu, nevis otru cilvēku.

Iespējams, ka cilvēkiem, kuru bailes no darbošanās pāros/divatā radušās fiziskas vardarbības rezultātā, vispirms nepieciešama individuāla psihoterapeitiska/ķermeņorientēta palīdzība. Ja aizturi veido kāds cits, ne dziļi traumatisks iemesls, ir vērts mēģināt šo barjeru pakāpeniski pārkāpt, lai piedzīvotu to, ko sniedz darbošanās pāru praksēs. Iekšēji dziļu mieru, paļāvību, atvērtību, uzticēšanos, ļaušanos, atlaišanu – mentāli neaprakstāmu un mentāli neiegūstamu psihisko/ķermenisko pašdziedināšanas mehānismu atraisīšanos. Labsajūtu izraisošus prakses pēcefektus, kurus šajā gadījumā atraisa otra cilvēka klātbūtne un pieskāriens.

PIESKARŠANĀS OTRAM CILVĒKAM JOGAS PRAKSĒS

Protams, lai šādu praksi varētu realizēt, nepieciešama divu cilvēku vēlēšanās un sākotnēja uzticēšanās otram – pirms došanās “nezināmajā”. Tieši šī iemesla dēļ ir kāds liels jautājums, kurš tiek plaši apspriests jogas skolotāju un ķemeņa/psihes terapeitu asociāciju sanāksmēs. Tā dēvētieYoga Adjustments un Assists. Tulkojumā tas nozīmē to, ka jogas vai kādas citas prakses pasniedzējs nodarbības laikā staigā apkārt pa zāli un ievelk, iegriež un novieto cilvēkus “pareizās” jogas pozās un izvieto viņus “pareizos” leņķos attiecībā pret paklājiņa malām un zāles sienām. Šis ir piegājiens, kurš nācis modē jogas mūsdienu praksēs un potenciāli ietver sevī vardarbības un jogas pasniedzēja ego apmierināšanas elementus.

Ja mēs palūkojamies dziļāk jogas/meditācijas kā garīgas prakses ceļā, mēs sastopam tādus jēdzienus kā pieņemšana un nevardarbība. Šobrīd modernie Adjustments un Assists ir dziļā pretrunā ar šiemaicinājumiem – vispirms mācīties mīlēt sevi un otru cilvēku tādu, kāds viņš ir, nevis mēģināt viņu salauzt un pārtaisīt pēc sava ģīmja un līdzības. Tas nozīmē, ka pirms otra cilvēka “iegriešanas pozā” būtu jāsagaida viņa lūgums vai vispirms jālūdz viņam atļauja to darīt. Lai gan līdz galam nav arī īsti izprotams – ko nozīmē “pareiza jogas poza”, ja cilvēks, sekojot norādēm, tajā ir iegājis atbilstoši savām individuālajām anatomiskajām īpatnībām un konkrētā brīža fiziskajām/mentālajām/emocionālajām iespējām. Un kas gan ar cilvēku varētu notikt “slikts”, ja viņš ir izteikti neperfekti novietojies kādā no jogas pozām, bet šajā laikā praktizē dziļu klātbūtni un apzinātību? Un varbūt beidzot pa īstam dzird un sajūt pats sevi. Šķiet, ka Adjustments un Assistsjogas praksēs ienākuši līdz ar šodien tik plaši kultivētajām, no cilvēcības arvien attālinātākajām prasībām – katru dienu, katru brīdi būt maksimāli perfektam, nevainojamam, ideālam un kritizēt otru, ja viņš kādā brīdī tāds nav. Tā parādot sava ego spēku un pārsvaru.

Runājot par jogas funkcionālo anatomiju un jogas pozu modifikācijām (no vieglākā uz grūtāko), nav šaubu, ka jogas pasniedzējam tās ir jāpārzina un jāapgūst arvien no jauna. Taču nav noslēpums, ka tieši cilvēku iebiedēšana ar “perfektajām un pareizajām jogas pozām”, cilvēku nevērīga un nesaudzīga “aiztikšana” prakses laikā un aicinājumi iet izaicinošās jogas pozās – tādās, kurām cilvēks nav gatavs, ir iemesli traumatismam jogā un tam, kādēļ cilvēki no šādām praksēm bēg.

Jebkurā fiziskā saskarsmē, arī YIN YOGA PĀRU praksēs ir jāievēro, ka ikviens pieskāriens ir savā ziņā intīms notikums. Ekstraverti, uz āru vērsti un fiziski aktīvi cilvēki to neizjutīs tik ļoti, taču introvertam cilvēkam šāda prakse un kontakts var būt liels pārdzīvojums un notikums.

YIN YOGA PĀRU PRAKSE (YYP)

YYP prakse notiek divatā. Tajā piedalās Devējs – tas ir cilvēks, kurš otru cilvēku – Saņēmēju pozās maigi iekustina, ievelk, iegriež, iestiepj un dažādi citādi ievieto un reizēm arī viegli masē. Saņēmējspozās ir pilnīgi pasīvs. Ja starp abiem jogotājiem valda savstarpēja uzticēšanās, šis process Saņēmējurelatīvi īsā laikā dziļi atslābina, pārslēdzot viņa autonomo nervu sistēmu uz parasimpatisko(atslābuma) aktivāciju, tā izraisot viņā dziļu labsajūtu un transam līdzīgu stāvokli. Prakses laikā abi jogotāji mainās vietām. Ik pa brīdim katrs ir gan Devējs, gan Saņēmējs. Pakse ir maiga un Saņēmējsjebkurā brīdī var informēt Devēju, ja kāda no pozām ir kļuvusi par stipru/dziļu vai izraisa pārāk spēcīgas emocijas.

APZINĀTĪBA PĀRU PRAKSĒS

YYP praksēs (līdzīgi kā Thai Yoga, Thai masāža, pirtniecība u.c. ķermeņorientētās terapijās) būtiska loma ir KLĀTBŪNEI jeb APZINĀTĪBAI. Lai prakse saglabātu savu intimitāti un lai cilvēks, kurš konkrētajā prakses brīdī ir Saņēmējs, justos drošībā, būtiska ir Devēja spēja būt pilnīgi klātesošam. Tieši klātesamība jeb apzinātība ir tās, kas nodrošina viena cilvēka spēju izjust otru cilvēku – to, cik dziļi viņu kādā pozā vajadzētu vai drīkstētu vilkt, vērpt, stiept un to, vai otraķermenis šobrīd signalizē ar paļāvību vai gluži otrādi – poza ir “trāpījusi” kādā aizsargblokā – savilkumā. Pāru prakses neverbālās nianses ir izjūtamas tikai klātesot.

Devēja apzinātība/klātbūtne ir tā, kas starp abiem jogotājiem veido neredzamu “telpu”, kurā ir iespējama abpusēja uzticēšanās. Devējs, kurš savās domās klīst apkārt un mehāniski pārbīda vai rausta Saņēmēju, nespēj viņā atraisīt dziļāko pašdziedināšanas potenciālu, jo Saņēmējsatrodas aizsardzības zonā un nespēj atslābt, uzticēties un atlaist savus aizsargmehānismus.

Ja abi dalībnieki to vēlas, prakses laikā ir iespējams veikt arī apzinātu prānas/chi enerģijas aktivāciju un caurvadīšanu, gan izmantojot plaukstas, gan elpošanu.

 Raksta Autors: Tija Kazāka

Tija Kazāka
Tija Kazāka
Bach. psih., sertificēta YIN YOGA, DETOX YOGA un VINYASA/plūsmas YOGA skolotāja, sertificēta meditācijas prakses vadītāja, stresa menedžmenta programmas - stresa pašvadība, izmantojot jogas elementus - STRAIMY sertificēta vadītāja. Vairāk par Tiju - http://tija-yoga.lv/

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

TheYogaShop. //]]>