Lai arī tradicionālās anatomijas studijas, lielākoties, aprobežojas ar katra individuālā muskuļa šķērsgriezumu,tā funkcijām, novietojumu ķermenī, piestiprināšanās punktiem, ietekmi uz kauliem utt., zināšanas par miofasciālajām ķēdēm ķermenī ļauj mums ieraudzīt lielo kopainu un saskatīt katru muskuli kā daļu no kaut kā lielāka. Tas ļauj mums saprast , kāpēc sāpes vienā ķermeņa daļā var būt saistītas ar problēmām citā ķermeņa daļā, kurā mēs sāpes nemaz neizjūtam.
Miofasciāls ir termins, kas kādam varbūt šķiet jauns, taču jāņem vērā, ka jau no sākta gala, nav bijis iespējams ietekmēt tikai muskuļa šūnas, neietekmējot apkārt esošo fasciju, vēl vairāk, jebkura mūsu iejaukšanās ietekmēs arī neirālās, vaskulārās un epitēlijšūnas. Šajā kontekstā mēs runājam par šķiedru ķermeni, kas sastāv no vesela kolagēnveidīga tīkla, ks ietver sevī arī visas šķiedras un šūnas orgānos, kolagēnu kaulos, skrimšļus, cīpslas, saites, ādu un arī muskuļu šūnas savā attiecīgajā fascijā.
Miofasciālās ķēdes spēlē nozīmīgu lomu precīzā un elegantā kustību koordinācijā, tāpēc šīs ķēdes ir jāstimulē un tām ir jāpievērš papildus uzmanība vingrošanas laikā. Vingrinājumi speciālām, izolētām muskuļu grupām, kā pieņemts klasiskā spēka treniņā, šim mērķim nebūs piemēroti. Šīs ķēdes pagarinās pāri cilvēka ķermenim, pāri noteiktiem specifiskiem punktiem, ekstremitātēm; tām ir gan statiskas, gan dinamiskas funkcijas, kā ir aprakstījis Tomass Meijers.
4 svarīgākās fasciju ķēdes cilvēka ķermenī:
- Virspusējā mugures līnija
- Virspusējā priekšējā līnija
- Divas laterālās (sānu) līnijas
- Spirāles līnija
Virspusējā mugurējā līnija
Tā stiepjas no pēdām (plantārā fascija) pāri kājām, mugurai, kaklam un galvai, līdz pat uzacīm, to var iedalīt divās daļās, no pirkstu galiem līdz celim un no ceļa līdz uzacīm. Tā atbalsta un aizsargā muguru un ir atbildīga taisnu stāvus pozīciju, kā arī par ķermeņa pagarināšanu uz priekšu un atpakaļ. Kad ceļi ir ekstenzijā, (iztaisnoti) piemēram stāvus pozīcijā, šī līnija funkcionē kā viena, nepārtraukta, integrēta miofasciāla līnija.
Virspusējā priekšējā līnija
Tā stiepjas no kāju pirkstu galiem līdz iegurnim, pāri vēderam līdz kaklam un galvai. Lai arī tā sastāv no 2 daļām, stāvus pozīcijā tā darbojas kā viena līnija no augšās līdz apakšai. Tās funkcija ir stabilizēt ķermeņa augšdaļas stāvokli. Tā atļauj kustības un saliekšanos, tāpat kā ķermeņa augšdaļas pacelšanu un nolaišanu zemē.
Laterālās sānu līnijas
Laterālās sānu līnijas stiepjas katrā ķermeņa sānā un aptver abas ārējās malas. Tās sākās pēdu ārmalā, virzās apkārt potītes ārpusei, virzās tālāk uz augšu un tad, kā groziņš uzpinas pa ķermeņa sāniem augšup līdz galvai. Šīs līnijas nodrošina balansu starp priekšējo uz aizmugurējo līniju un savieno rumpi ar kājām. Tās ir iesaistītas ķermeņa noliekšanā uz sāniem, kā arī ierobežo pārmērīgu saliekšanos un rotāciju.
Spirāles līnija
Spirāles līnija
Tā virzās apkārt ķermenim, nodrošina rotāciju un kustības pretējā virzienā un iesaiņo ķermeni kā dubultā spirāle. Tā ietekmē mūsu ķermeni, uztur stāju visos līmeņos, un nodrošina precīzu kustību uz priekšu šī līnija staigājot. Šī kustība arī ģenerē rotāciju un stabilizē ķermeni.
Noteiktās kustībās garās fasciālās līnija ir pārredzamas un tās var novērot padziļināti, piemēram, šķēpa vai diska mešanā, peldēšanas kustībās un noteiktās vingrošanas formās.
Izmantotās literatūra:
“Fascial Fitness”, Robert Schleip, Lotus Publishing , 2017
