IMG_1982
16.diena – Piedošana (Ksama)
17/10/2017
IMG_2076
18.diena Samskāras ķēdes pārraušana
19/10/2017

17. diena – Neziņa (Avidya)

IMG_1985

Zināšanas ir spēks, bet ierobežotas zināšanas var būt lamatas.  Tas, ko tev šķiet, ka tu “zini” var būt tikai viena maza daļa no kopējā stāsta. Tāpat var būt ļoti grūti tikt skaidrībā, kur ir zināšanas un kur sākas nosodījums.  Vienīgā lieta, par ko mēs varam būt pārliecināti, ka mums nekad nebūs pilnīgi visas atbildes, mēs nekad nespēsim saskatīt kopējo bildi un zināt pilnīgi visu, visu laiku, katru dienu.

Šodien runāsim par neziņu (avidya). Avidya ir zināšanu par patieso ES trūkums, kas tiek uzskatīts par visu ciešanu avotu un galveno šķērsli garīgajā ceļā.  Avidya var arī manifestēt kā neziņa, nevēlēšanās saskatīt, pieņemt vai atzīst patiesību, kad tā tiek tev atklāta. Reizēm mēs esam pieķērušies zināšanām cenšoties izveidot falšu sajūtu par sevi, lai būtu “kaut kas” pasaules acīs.

Patandžali Jogas sutrās raksta, ka ir 3 epistemoloģiskas paradigmas zināšanu ieguvei.  Pirmā ir agama, kas nozīmē garīgās zināšanas vai informācija, ko mēs akceptējam balstoties uz ticību informācijas avotā. Tā ir uzticama informācija, kuru tu iegūsti no uzticamiem avotiem – skolotāja, saviem vecākiem, kā arī informācija no svētajiem rakstiem. Otrā ir anumana, loģiskās zināšanas, kas tiek iegūtas no  secinājumiem, dedukcijas. Tā ir informācija, kas tev ir saprotama.  Trešā ir pratyaksa, zināšanas, kas iegūtas no pieredzes, kas saprot un uztver kaut ko par īstu, jo ir to pieredzējis, piedzīvojis.  Šis empīriskais pierādījumu standarts tiek uzskatīts par augstāko zināšanu formu jogas filozofijā, jo tam piemīt spēks izmainīt tavus uzskatus.  Zināšanas, kas balstās uz tiešo pieredzi ne vienmēr tev var būt izprotamas, taču tā kā tu pats esi to piedzīvojis, tu to pieņem.  Loģika ir limitēta mūsu cilvēciskajās robežas un prātā. Paļaušanās un ticība bieži vien sajaucas kopā ar mūsu emocijām. Bet tiešai pieredzei ir potenciāls izmainīt tavus pasaules uzskatus.

Jogas prakse balstās uz priekšnoteikumu, ka tikai zināšanas, kuras tu esi piedzīvojis kā īstas, spēj nostādīt tevi uz kājām.  Visas citas zināšanas mainās ļoti viegli un ātri, tāpēc netiek uzskatītas par stabilām. Paaugstinot savas tiešās pieredzes spēku, joga piedāvā tev laboratoriju, kurā tu vari pārbaudīt savu pieredzi un zināšanas. Vispirms, tu sajūti pa tiešo savus muskuļus, tad izmainās smalkās enerģijas, tad iekšējo ķermeni, tad nemaināmais gars tevī un tad beidzot Dievišķais.

Garīgā sevis izmeklēšana tradicionāli izpaužas caur svēto tekstu studēšanu, kā piemēram Jogas sutras, Bībele vai Dhammapada vai Sevis studēšana, kas ir patiesas pūles virzītas uz augstāko ES sevī un koncentrēta disciplīna virzīta uz tiešo pieredzi par Dievišķo gudrību.  Ja tu jūti, ka tev jau ir visas atbildes, zināšanas un gudrība, tad tevī nav vietas, kur ienākt augtākās apziņas gaismai.

Tikai ar pazemību atzīstot, ka tev ir jāstudē, jāmācās un jāvelta sevi garīgajam ceļam, tu atradīsi paslēptās atslēgas uz patiesām zināšanām pār sevi.

Joga ir par pazemību un pieņemšanu. Atzīt, ka tu kaut ko nezini, ir pirmais solis uz ceļojumā uz zināšanām. Daudzos veidos, pazemība atzīt, ka mēs kaut ko nezinām, ir galvenā prasība jogas skolniekam.

Visa jogas mācība balstās uz priekšnosacījumu, ka mēs ciešam tāpēc, ka esam apmulsuši par to, kas mēs patiesībā esam. Tiklīdz mēs piedzīvojam to, kas patiesībā esam, neziņas saknes tiek likvidētas un mēs esam brīvi. Visi jogas praktiķi meklē dziļas patiesības pieredzes, lai sasniegtu dziļākus brīvības līmeņus līdz galīgā gara patiesība tiek atklāta, kopā ar galējo brīvības pieredzi. Zināšanu trūkums par savu patieso ES tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem šķēršļiem, mula klesha, no kura rodas visi pārējie šķēršļi. Ja ciešanu koka sakne tiek iznīcināta, tad arī visi tā augļi ies bojā. Pirmkārt, joga iemāca mums kā iepazīt savu ķermeni un prātu no iekšpuses. Tad tā vada mūs dziļākās un smalkākās iekšējās pieredzēs. Un beidzot, tā nodrošina tiltu, lai ļautu tev  tieši piedzīvot dievišķo.

Šodien atpūties savā patiesā tīrībā un saki šos vārdus: “Es nezinu”. Nezināšana nepadara tevi sliktāku. Saprotot, ka tev nav jāzina visas atbildes ir kā atbrīvoties no smagas nastas uz muguras. Tā vietā, lai censtos pierādīt sevi, vienkārši esi tu pats.

MĀJAS DARBS

Iedomājies zināšanu diagrammu.  Iedomājies 3 piemērus par diviem zināšanu tipiem: tas, ko tu zini, proti un tas, ko tu nezini.  Piemēram, tas, ko tu zini, var būt tavas spējas lasīt. Tas, ko tu nezini, kā tas ir staigāt uz mēness. Tad pārdomā bezgalīgo, milzīgo zināšanu daudzumu, ko tu nezini par ko tu nezini.

Identificē zināšanu tipus.  Nosaki divas informācijas vienības, kuras tu pieņem balstoties uz kādu no trim zināšanu paradigmām, kuras mēs apskatījām iepriekš.

Atzīsti savu neziņu. Meklē iespējas šodien pateikt šos maģiskos vārdus – “Es nezinu”. Ja tev ir neieciešams sameklēt atbildi, izpētīt situāciju, tad atzīsti, ka tu nezini un ej meklēt atbildi.  Ja tev nav nepieciešamība zināt atbildi uz uzdoto jautājumu, tad vienkārši atzīsti, ka tu to nezini un atlaid to.

Šodienas pozas – Trikonāsana, Ardha Baddha Padmottanasana, Dandāsana

IMG_1945 IMG_1946

TRIKONĀSANA

IMG_1988

Sāc Samasthiti. Ieelpā sper soli uz labo pusi. Labo iegurņa locītavu rotē uz āru un labo papēdi novieto vienā līnijā ar kreisās pēdas vidus daļu. Izstiep rokas uz sāniem plecu augstumā cik tālu vien spēj. Vēdera lejas daļu ievelc uz iekšu un ribas pavelkot uz augšu prom no gurniem. Izelpā noliecies uz priekšu un ar labo roku satver labo īkšķi.  Kreisā roka stiepjas augšup. Ja iespējams satver labo īkšķi un stiepies augšup, lai nodrošinātu aktivitāti plecos. Ja nevari aizsniegt īkšķi, ļauj rokai būt uz apakšstilba. Skatienu vērs augšup uz kreisās rokas pirkstiem. Nabiņu un apakšējās ribas ievelc uz iekšu. Paliec šajā pozā 5 elpas. Ieelpā celies augšup. Atkārto uz otru pusi.

ARDHA BADDHA PADMOTTANASANA

IMG_1987 IMG_1986

Sāc Samasthiti. Ieelpā ar kreiso pēdu ieņem koka pozu. Turpini tālāk tikai tad, ja kreisais celis neizjūt nekādu diskomfortu un kreisais gurns jūtas pietiekami brīvi.  Kad tu esi gatavs, kreiso pēdu novieto puslotosā uz  kreisā augšstilba. Ar kreiso roku caur aizmuguri saņem kreiso pēdu. Ja nevari satvert pēdu, tad satver labo elkoni. Skatienu vērs uz priekšu. Ja tavs kreisais celis jūtas ērti, izelpā noliecies uz priekšu. Vēdera apakšējo daļu pacel augšup un velc prom no kreisās pēdas. Labā plauksta pie labās pēdas. Ar zodu mēģini aizsniegt labo ceļgalu. Ja tavs celis nejūtas ērti šajā pozā, nekādā gadījumā nemēģini izpildīt šo pozas galējo versiju – noliekšanos uz priekšu. Ja tu zaudē līdzsvaru novieto abas plaukstas uz grīdas. Skatiens uz labās pēdas pirkstiem. Paliec šeit 5 elpas.  Nabiņu ievelc uz iekšu, stabilizē balsta kāju. ieelpā celies augšup un izelpā nostabilizējies. Ieelpā pacelies pilnībā un atbrīvo kreiso kāju.  Atgriezies Samasthiti. Atkārto uz otru pusi.

DANDĀSANA

IMG_1984

Apsēdies ar taisnām kājām. Iesaisti iegurņa pamatni, ievelc nabiņu uz iekšu. Izmanto iekšējā ķermeņa spēku, lai nedaudz pavirzītos uz priekšu uz saviem sēžas kauliem.  Iztaisno un pagarini mugurkaulu, ļaujot dabiskajam mugurkaula izliekumam būt. Zodu virzi pie krūtīm un krūtis pie zoda.  Atver plecus un plaukstas spied grīdā, pagarini vietu starp lāpstiņām. Augšstilbus rotē uz iekšu, īkšķi saskaras un pēdas nostieptas pret sevi. Paliec šeit 5 elpas.

Kristine Somere
Kristine Somere
Portāla Slow Life dibinātāja. Sertificēta Tibetas Jogas un Yin Yogas skolotāja, kas aizraujas ar dažādiem jogas veidiem, Tibetas Budismu , veselīgu dzīvesveidu un uzturu. Latvijas Jogas Biedrības valdes locekle. Dzīvojusi un mācījusies Londonā, Indijā, Nepālā, ASV un citās pasaules valstīs.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

//]]>