26655106_10156201455716802_1963387404_o
Augšstilba kaula un gūžas locītavas anatomiskā uzbūve un ietekme uz jogas praksi
18/12/2018

Fascija un saistaudi – kas tie tādi?

pexels-photo-1089438

Šobrīd ne tikai jogas, bet arī manuālās terapijas un veselības sfērās arvien populārāki kļūst termini fascija, miofasciālā relaksācija, saistaudi, pasīvā stiepšana, miofasciālās ķēdes un tamlīdzīgi. Apskatīsim tuvāk, kas tad īsti ir fascija un saistaudi un kāda loma, funkcija tiem ir mūsu ķermenī. Ir svarīgi zināt, ka saistaudi ir ļoti daudzveidīgi un tie ietekmē pilnīgi visu mūsu ķermeni. Fascija būtībā  sastāv no primārām dzīves substancēm: olbaltumvielām un ūdens. Šo audu tekstūra ir atkarīga no funkcijām, kuras tie veic un atrašanās vietas ķermenī. Fasciju veidi un tās daudzās funkcijas ir tik daudzveidīgas, ka ne-profesionāļiem šī tēma var šķist ļoti mulsinoša.  Vēl pavisam nesen eksperti šajā jomā nebija vienoti savā redzējumā par fasciju. Un tomēr ārsti, fiziologi un anatomijas speciālisti ir zinājuši, ka plašās fascijas loksnes, saites un cīpslas, fasciālie apvalki, kas apņem mūsu orgānus (tādus kā nieres un sirdi), ultra plānie slāņi – plātnītes apkārt muskuļu saišķiem un mūsu locītavu kapsulas – visi ir veidoti no viena materiāla. Viņi arī ir vienisprātis par to, ka zemādas taukiem, vēdera taisnā muskuļa audiem, un pat skrimšļiem un tauku šūnām būtiskās konstrukcijas un operētājprincipi ir kopīgi.

fasc

FASCIJAS SASTĀVDAĻAS

Faktiski, visus saistaudus mēs varam uzskatīt par universālu celtniecības materiālu mūsu ķermenī, citiem vārdiem, kā šķiedras tīklā, kas reizēm ir stingrs, citreiz vaļīgi samezglots un arī piepildīts ar zināmu daudzumu šķidruma. Šīs tikls var būt gan paplašināms un stingrs, gan maigs un vaļīgs, tomēr tas vienmēr sastāv no tiem pašiem komponentiem – kalogēna, elastīna un ūdens vai želejveida grunts vielas, tikai atšķirīgās proporcijās.

Mūsdienās fasciju pētnieki visā pasaulē uzskata, ka saistaudi ir īpašs orgāns – sistēma, kas iespiežas visā ķermenī un tai ir gan vispārēji, gan ļoti īpaši uzdevumi.  Viņi lieto terminus fascija un saistaudi kā sinonīmus, tomēr ir anatomijas speciālisti un ārsti, kas uzskata citādi. Terminā “saistaudi” akadēmiskais anatomijas speciālists vai ārsts parasti iekļauj arī kaulu un skrimsli, un tādēļ viņi šos terminus “fascija” un “saistaudi” neuzskata par identiskiem, taču modernākie fasciju pētnieki un speciālisti bieži vien lieto tikai terminu saistaudi, iekļaujot tajā arī fasciju. Arī šeit šos 2 terminus mēs lietosim kā sinonīmus.

KALOGĒNS

Kā daļa no fascijas, tas spēlē nozīmīgu lomu.  Kalogēns sastāv no samērā blīvi sapakotām šķiedrām, kas burtiski piešķir formu cilvēka ķermenim un visiem skriemeļiem. Tādēļ tos dēvē par sastatnes jeb strukturālo proteīnu. 30 % no mūsu organisma proteīniem ir kalogēns.  Tā patiešām ir primāra substance, jo mūsu kauli ir attīstījušies no kalogēna šķiedrām. Dzemdē, embrijs sākotnēji ražo kalogēnu, un minerālvielas – tādas kā kalcijs, tiek iekļautas starp kalogēna slāņiem. Tas ir veids kā cietie kauli attīstās no mīkstām šķiedrām. Eksistē 28 dažādi kalogēna veidi, no kuriem 4 ir vispopulārākie. Tiem ir interesantas mehāniskās īpašības: tie ir viegli paplašināmi, un tomēr ļoti izturīgi pret plīsumiem. To stiepšanas izturība var būt lielāka par dzelzs izturību.

ELASTĪNS

Tas ir otrs populārākais proteīna veids, kas atrodams fascijas audos. Tā vārds patiesībā atklāj tā svarīgāko īpašību – elastību. Tas var pastiepties vairāk kā kalogēns un joprojām atgriezties savā sākotnējā stāvoklī, formā. Zem spriedzes, tas var pastiepties vairāk kā 150% no sava sākotnējā garuma,  pirms, ja tiek pārslogots, tas beidzot plīst.  Šī paplašināmības īpašība ir svarīga orgāniem, kas tiek mehāniski noslogoti vai kuriem ir jāmaina sava forma. Piemēram: pūslis, kas alternatīvi piepildās un iztukšojas.  Pateicoties lielajai proteīna proporcijai, šie orgāni var paplašināties un atkal sarauties kā gumijas bumba. Mūsu āda, kas automātiski stiepjas, kad mēs staigājam, arī satur elastīnu.

SAISTAUDU ŠŪNAS

Acells-mbi šķiedru proteīni, gan kalogēns, gan elastīns tiek ražoti šūnās fascijā, reālajos saistaudos. Šie fibroblasti, kas atrodas fascijas tīklā, arī patiesībā ražo saistaudu šķiedras tajos daudzumos, kādi ir nepieciešami atbilstošajam orgānam. Fibroblasti atbild uz ārējo ietekmi. Kad tu daudz trenējies un attīsti izturību, fibroblasti ražo vairāk šķiedru, kas palīdz augošam muskulim. Saistaudu šūnas regulāri nomaina “audumu”, lai gan tas notiek ļoti lēni. Gada laikā apmēram puse no fascijas audiem ķermenī tiks nomainīti. Saistaudu šūnās ir ne tikai vajadzīgie strukturālie proteīni, bet tie arī ražo enzīmus un ziņotājsubstances, ar kurām fibroblasti sadarbojas. Izmantojot šos starpniekus, tie arī ietekmē imūnsistēmu.  Šī šķidrā substance, ieskaitot tās limfocītus, imūnās šūnas un dažādas citas substances kopā, šīs sfēras eksperti sauc par “grunts vielu” jeb pamatu.

Saistaudu šūnas un šķiedras apņem šķidrums, kurā plūst citas substances – šo šķiedru un grunts vielu substanču maisījumu sauc par matricu. Grunts vielu šķidrā daļa sastāv no ūdens un cukura molekulām, kas savieno dažādus materiālus un šūnas kopā. Matrica spēlē nozīmīgu lomu saistaudu un tam atbilstošā orgāna barības vielu apgādē. Ir svarīgi atzīmēt, ka šo dažādo saistaudu matrica satur lielu daudzumu imūno šūnu, limfocītus vai tauku šūnas, nervu galus un asinsvadus, un, ka ūdens sastāvs dažādās matricās atšķiras.  Ūdens ir ļoti svarīgs kā starpnieks šūnu metabolismā. Kopīgi atbildīgi par ūdens sastāvu ir ļoti svarīgi matricas komponenti: hialuronskābe, kas ķīmiski runājot ir  cukura molekulu polimērs. Hialuronskābi ražo saistaudu šūnas, tā ir viskoza, staipīga, pretēji labas plūsmas īpašībām un formē sinoviālo šķidrumu celī, plecā un gūžās.

 Hialuronskābe ir lielisks ūdens pārvadātājs, tā spēlē nozīmīgu lomu šķidruma sastāvā brīvajos saistaudos. Daudz šī materiāla ir arī starpskriemeļu diskos. Hialuronskābe akumulē ielu daudzumu ūdens starp kalogēna un elastīna šķiedrām ādā, un rada gludu sejas ādu un veselīgu krāsu. Tāpēc šī substance ir ļoti populāra skaistumkopšanas industrijā.  Hialuronskābi pievieno krēmiem, kā arī kosmētiskie ķirurgi veic injekcijas lūpās.

49587677_233633190914970_5535144879451013120_n

SAISTAUDU VEIDI

Pārsteidzošā fascijas visuresamība ķermenī atbilst tā atšķirīgajiem veidiem un uzdevumiem;

BRĪVIE, FIBROZIE SAISTAUDI

Tie satur ļoti daudz grunts vielu, īpaši šķidrumu, kā arī  saistaudus un kalogēnu un elastīna šķiedras. Tās ir sakārtotas maigās, rupjās cilpās. Spraugas vēderā starp orgāniem ir piepildītas ar šiem brīvajiem saistaudiem, kas aizsargā, stabilizē un pasargā no triecieniem orgānus. Saistaudiem ir  ļoti nozīmīga funkcija metabolisma un iekšējo orgānu nodrošināšanā. Šajos saistaudos ietilpst matu folikulas, sviedru dziedzeri, asinsvadi un daudzi nervu gali, kā spiedienu, pieskārienu, temperatūru  viegli uztvert spējīgus sensorus.  Tipiski, ka šie brīvie saistaudi ir imūnās šūnas un limfoīdās šūnas un ka tajos, tāpat kā ādā, ir daudzi nervu gali, kustību sensori, dziedzeri un citas šūnas. Šīs saistaudu veids veido lielāko saistaudu proporciju ķermenī.

ELASTĪGIE SAISTAUDI

Šajos saistaudos ir lielāka elastīna proporcija. Šie audi ir atrodami orgānos, kas bieži tiek stiepti: apkārt pūslim, žultspūslī, aortā un plaušu sistēmā.

PARALĒLIE, BLĪVIE, FIBROZIE SAISTAUDI.

Tajos ir ļoti augsta kalogēna proporcija, tie veido cīpslas, saites, kapsulas apkārt orgāniem (piemēram, nierēm) vai perikardu, un visas plānās kārtiņas – platnītes, kas apņem muskuļus. Šīs šķiedras ir novietotas paralēli, tajā virzienā, kur notiek iedarbība anatomisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ. To paralēlais izkārtojums nodrošina iespēju pretoties ļoti spēcīgai stiepšanai.

NEREGULĀRAS FORMAS BLĪVIE SAISTAUDI

Pretēji citiem, veidiem, šeit ir mazāk grunts vielu un ļoti maz elastīna, taču šeit būs daudzs šķiedras, īpaši biezi kalogēna kūlīši. Šāda veida audi veido smadzeņu apvalku un dziļākās ādas slāni (dermis). Tie spēj izturēt augstu stiepšanās spēku un iedarbību dažādos virzienos. Šķiedras ir izkārtotas virzienā izejot no atšķirīgām ietekmēm, kurām tie tiek pakļauti. Spriedze var pastāvēt dažādos virzienos, kas ir iemesls kāpēc neregulāros saistaudus dēvē par daudzvirzienu saistaudiem. Saistaudu šūnas tiek iespiestas starp raksturojošām šķiedrām un šķidruma daudzums ir zemāks kā citos fascijas šūnu veidos.

RETIKULĀRIE SAISTAUDI

Tie sastāv no kalogēna veida, kas var izveidot ļoti plānas šķiedras.  Tipiski tie ir saistaudi liesā, limfmezglos, aizkrūtes dziedzerī un tos var atrast arī svaigi sadzijušās brūcēs.

ĪPAŠIE SAISTAUDI

Taukaudi, skrimšļi un želejveida substance nabas saitē ir īpašie saistaudi. Taču  taukaudi satur mazāk grunts vielu  un kalogēna. Tās ir īpašas šūnas, adipocīti, kas uzglabā ne tikai taukus, bet arī ūdeni; šīs tauku šūnas apņem elastīns. Taukiem ir pārsteidzoši daudz funkciju ķermenī: enerģijas uzglabāšana, izolēšana no aukstuma, hormonu un neirotransmiteru izdalīšana, tie ir ļoti aktīvi metabolismā, aizsargā orgānus (nieres) un locītavas (ceļus un papēžus) un veido tipiskas ķermeņa daļas, kā piemēram ciskas, dibenu vai sieviešu krūtis.  Novecošanās procesā ūdens proporcija saistaudu šūnās samazinās un kalogēna šūnas kļūst matētas.

 “Katra atsevišķa fascija ir vienas kopīgas fascijas daļa, kas zem ādas sedz visu ķermeni, bet atsevišķu muskuli vai muskuļu grupas pārklāj blīvas saistaudu plātnītes. Fascijas ir izturīgas un elastīgas, atsevišķās vietās tās ir sabiezinātas. Viena apvidus fascija pāriet otrā apvidus fascijā, un bez virspusējām jeb zemādas fascijām ir arī dziļās fascijas vai fasciju dziļās lapiņas, kas izklāj ķermeņa dobumus no iekšpuses. Tās norobežo iekaisuma procesus, masē muskuļus, uzlabo asinsapgādi un mazina muskuļu berzi vienam pret otru. Latīniski vārds “fascia” nozīmē “sasiet”, un tas norāda, ka šie saistaudi “sasien mūs kopā” no iekšpuses. Lai arī ķermenis ir kā daudzu neatkarīgu struktūru savienojums, fascija ir veidojums, kas savij kopā muskuļus, kaulus, iekšējos orgānus, nervus un asinsvadus, radot savstarpēji saistītu tīklu, kurā nekas nav pats par sevi. Tā vietā, lai koncentrētos uz atsevišķām ķermeņa daļām, fascijas dod mums iespēju novērtēt organismā 3D savstarpējās saistības principu jeb izpratni par to, ka viss savā starpā ir saistīts.

Drošas un atbilstošas kustības atslēga ir veselīgs fasciālais tīkls. Tas nodrošina saišu un cīpslu spēku, pasargā muskuļus no bojājumiem un saglabā mūsu formu. Savstarpēji savienojot kaulus, saites, muskuļus, cīpslas un fascijas, visu cilvēka ķermeni aptver saistaudu savienojumi (strukturālās līnijas), t. i., miofasciālie meridiāni vai anatomiskās ķēdes. To konceptā caur fasciju slāņiem muskuļi no pēdām līdz pierei tiek apvienoti funkcionālā kompleksā, kur katram ir noteikta anatomija un funkcionāla iesaistīšanās cilvēka kustību veikšanā. Fascijas reaģē arī uz katru cilvēka emocionālo pārdzīvojumu un stresu, savelkoties un saspringstot. Tās organismā ir savienotas ar dažādām sistēmām, un satur organismu kopā ne tikai vertikāli, bet arī horizontāli, t. i., gan uz priekšu-aizmuguri, gan uz sāniem.

Kustību ierobežojumi fascijās var veicināt sāpju parādīšanos un kustību diapazona zaudēšanu. Galvenās problēmas, kas var skart fascijas, var būt fascijas stīvums, salipšana, dehidrēšanās, traumas. Tās var radīt gan cilvēka dzīvesveids, emocionālais stāvoklis, nepareiza stāja, mazkustīgums, vienveidīgas kustības, nepietiekami uzņemts šķidruma daudzums, fiziskas un emocionālas traumas u. c.” [1]

fascia-5

Foto:  Dr. Jean-Claude Guimberteau

DAŽI FAKTI PAR FASCIJU

  • Katra personai fascijas kopējais svars ir no 18-23kg.
  • Fascijā uzglabājas ¼ daļa no visa ķermeņa ūdens daudzuma.
  • Tā nodrošina šūnas un orgānus ar barību.
  • Tā atbild uz stresu, spiedienu, stiepšanu un attiecīgi pielāgojas.
  • Tā lēnām atjauno sevi pakāpeniski: pēc gada apmēram puse no kalogēna šķiedrām tiek aizstātas.

4 GALVENĀS FASCIJAS FUNKCIJAS

  1. Veidošana: ietin, apņem, aizsargā, atbalsta, piešķir struktūru;
  2. Kustība: pārnēsā un uzglabā spēku, uztur spriedzi, stiepj;
  3. Komunikācija: saņem un pārsūta stimulus un informāciju;
  4. Apgāde: metabolizējas, transportē šķidrumu, pārvieto ēdienu.

Tā kā dažādas funkcijas gandrīz vienmēr ir sastopamas kopā, papildina viena otru, un ir savstarpēji saistītas, tās uztver kā sava veida nepārtrauktību. Četras galvenās funkcijas tādējādi tiek asociētas ar atsevišķu fascijas veidu, neatkarīgo no tā, kuru ķermeņa daļu vai orgānu tā “apkalpo”. Mainās tikai proporcijas un prioritātes. Dažas muskuļu šķiedru daļas satur vairāk ūdens un kalpo kā “apgādātāji”, kamēr citas satur mazāk ūdens. Cīpslām, piemēram, praktiski nav “apgādātāju” funkciju. Visi fascijas audi sūta signālus (tie satur receptorus un sensorus) un arī atbalsta ķermeņa kustību.

Zināšanas par saistaudiem mūsdienās ir ļoti būtiski mainījušās. Ja sākotnēji to uzskatīja par iepakojuma materiālu, tad tagad par to runā kā par orgānu atbalstošiem audiem un pat kā par neaizvietojamu maņu orgānu. Īpaši svarīgi ir fizioloģiskie ieguvumi no fascijas apkārt orgāniem un zem ādas. Šie audi nodrošina šūnu un orgānu vielmaiņu un kalpo kā starpnieks, caur kuru notiek limfas, asinsvadu, ūdens un barības vielu apmaiņa. Tāpat tur ir arī daudz imūnās šūnas.

[1]Dzintra Kažoka, Silvija Umbraško, Ilva Duļevska, Fasciju funkcijas un to nozīme no anatomiskā un klīniskā viedokļa , RSU ZINĀTNISKĀ KONFERENCE,  2018. gada 22.–23. martā

Izmantotā literatūra:

Roberts Schleip, Fascial Fitness, 2014.

Kristine Somere
Kristine Somere
Portāla Slow Life dibinātāja. Sertificēta Tibetas Jogas un Yin Yogas skolotāja, kas aizraujas ar dažādiem jogas veidiem, Tibetas Budismu , veselīgu dzīvesveidu un uzturu. Latvijas Jogas Biedrības valdes locekle. Dzīvojusi un mācījusies Londonā, Indijā, Nepālā, ASV un citās pasaules valstīs.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

//]]>