Manam Tibetas budisma skolotājam krājumā vienmēr ir kāds brīnišķīgs teiciens, tieši tāpēc es tik ļoti mīlu klausīties viņa lekcijas, sarunāties ar viņu caur skype un vienkārši iedomāties, ko uz kādu konkrētu jautājumu atbildētu viņš, ja es viņam šo jautājumu uzdotu. Zinu, ka neviens jautājums nepaliktu bez atbildes, kura nebalstītos uz tibetiešu teicienu vai Buddhas mācību.

Runājot par garīgajām mācībām viņš bieži uzsver, ka katram no mums ir piemērots kas cits, visiem neder viena mācība, viena garīgā prakse, viena reliģija, viens skolotājs utt.

Ir muļķīgi kļūt par budistu tikai tāpēc, ka tavs labākais draugs vai puisis/ meitene, kas tev simpatizē praktizē Budismu, vai nodarboties ar jogu, tikai tāpēc, ka tas ir moderni vai to dara meitene, kas aizvīla tavu partneri.

Motivācija ar kādu mēs pievēršamies jebkurai garīgai praksei, ir vissvarīgākā, tāpēc ir būtiski, lai tas, ko mēs darītu sniegtu mums pozitīvas emocijas gan fiziski, gan garīgi, gan emocionāli.  Reizēm cilvēki pievēršas kādai praksei, jo tiem ir nepieciešama drošības sajūta, ko sniedz šī kopiena, cilvēki, kas viņu saprot, ar kuriem ir līdzīgi uzskati un kas atbalsta, kad tas nepieciešams, bet svarīgi, lai tas nav izšķirošais faktors garīgās prakse izvēlē, jo lai cik liels būtu atbalsts no ārpuses, ir svarīgi atcerēties, ka mums ir jāizkopj sava iekšējā pasaule, savs prāts un tikai mēs paši spējam to izdarīt. Apkārtējā pasaule spēj tikai kalpot kā iedvesmas avots. Mums vispirms ir jākļūst par draugu sev, lai varētu būt draugs citiem.

Tieši tāpēc ir svarīgi atrast sev vispiemērotāko – mācību, praksi, skolotāju….

Savās nodarbībās mans skolotājs runājot par garīgām mācībām  bieži minēja šo teicienu –Don’t act like a dog!  Suns tam pamesto kaulu ķer instinktīvi, mūsu, cilvēku uzdevums, ir pārtraukt šo automātisko darbību veikšanu un neķert visu, kas tiek mests mūsu virzienā, bet rūpīgi izvērtēt to, vai tas mums ir vajadzīgs, piemērots, vērtīgs.

Šis tibetiešu teiciens aicina nerīkoties bez domāšanas jeb rūpīgas analīzes. Aicina izvērtēt ne tikai savus darbus, bet arī domas un darīt to apzināti!

Manuprāt,  ir svarīgi par apzinātību atcerēties ikvienā dzīves situācijā, veicot jebkuru darbību, pieņemot ikvienu ikdienas lēmumu, izsakot ikvienu savu domu, komentāru, priekšlikumu, viedokli.  Protams ir darbības, kuras notiek automātiski, steigā, emocijās, balstoties uz ego vai pārdzīvojumiem, bet daudz lielāku labumu sev un citiem mēs sniegtu tad, ja pamēģinātu lietām pieiet apzinātāk. Turklāt ne tikai fiziskām darbībām, bet arī domām un pārdomām, kuras paturam pie sevis. Būsim apzinātāki ik mirkli un pirms katra nākamā soļa ievilksim dziļi elpu..nav taču  nekur jāsteidzas…