Kad es pirmo reizi dzirdēju par Tibetas sviesta tēju, man uzreiz radās asociācijas ar bērnībā bieži ēsto piena zupu, kurā vienmēr peldēja liels sviesta pikucis. Kā tieši garšo īsta tibetiešu sviesta tēja ,es uzzināju tikai pirmo reizi viesojoties Indijā, kur biju devusies svētceļojumā kopā ar savu skolotāju, un jāsaka, ka manas asociācijas būtībā nebija nepareizas.
Par lielu brīnumu manam skolotājam un citiem vietējiem, man sviesta tēja garšoja, vienīgi man kā sāls mīlētājam bieži vien nācās tējai piešaut šķipsniņu sāls. Jāatzīst, no malas skatoties, tas varētu izskatīties amizanti – bērt tējai klāt sāli. Taču manā un arī daudzu tibetiešu uztverē Po Ča jeb tibetiešu tēja ir kas vairāk kā vienkārši slāpes remdējošs šķidrums. Jāteic remdēt slāpes ar to nemaz nesanāks. Vairums tibetiešu šo dzērienu dzer jau no mazotnes, daži izdzer pat līdz 30 tasītēm dienā. Tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ tibetieši tik bieži sūdzas par augstu asinsspiedienu un holesterīna līmeni. Ja neņem vērā šo aspektu, tibetieši tēja ir ļoti labs dzēriens tieši aukstajos Himalaju reģionos, jo tā sasilda, baro un uzmundrina. Viesojoties tibetiešu mājā tev vienmēr piedāvās Po Čā, pat, ja būsi vien ieskrējis uz pāris minūtēm. Tas ir viens no galvenajiem dzērieniem arī Tibetas Budisma klosteros, mūki to ir iecienījuši gan lūgšanu starplaikos, gan kā maltītes aizstājēju. Ļoti bieži retrītos ēdiena daudzums ir ierobežots, un tieši šī tēja ir jogu galvenais spēka un enerģijas avots.
Tibetā un Āzijas valstīs to gatavo no īpašas melnās tējas, kas safasēta cietos klučos, sāls, Jaka piena un sviesta. Šī īpašā tēja tiek lietota tikai un vienīgi sviesta tējas pagatavošanai un jebkuram rietumos dzīvojošam tibetietim tā būs vislabākā dāvana no mājām. Rietumos, kur šī tēja nav pieejama, tibetieši izlīdzas ar parasto melno tēju, visbiežāk dzelteno Lipton.
Tējas recepte ir ļoti vienkārša. Vispirms šī īpašā tēja tiek vārīta katliņā ilgu laiku, iegūstot stipru uzlējumu. Tad to noglabā kādā traukā vai atstāj turpat katliņā un pēc vajadzības lieto tējas pagatavošanai. Tibetieši sviesta tēju dzer katru dienu, viņi sagatavo lielu termosu, reizēm pat vairākus un dienas laikā tos iztukšo. Dzērienu nekad nelieto atdzisušu vai nākamajā dienā. Tēja vienmēr tiek gatavota svaiga un jāteic, ka termosi tukšojas ātri. Tibetā šis dzēriens ir iecienīts savu sildošo īpašību dēļ, tāpat jāatzīst, ka tas ir kalorijām bagāts un barojošs dzēriens, kurš pavisam noteikti var aizstāt maltīti. Šī tēja sniedz enerģiju, tonizē, paaugstina asinsspiedienu (tāpēc to iesaka dzert tiem, kam tas ir zems).
Ārpus Tibetas un Āzijas valstīm ir grūti iegūt autentiskas šīs tējas sastāvdaļas, taču mēs varam izlīdzēties arī ar rietumos pieejamām sastāvdaļām –melno tēju, pienu, sviestu un sāli.
Sastāvdaļas:
- 4 krūzes ūdens
- 2 ēdamkarotes melnās beramās tējas (bez aromatizētājiem)
- ¼ tējkarotes sāls (pēc garšas)
- ½ krūzes piena (daudzumu var variēt pēc garšas patikas, taču pienu ieteicams lietot pēc iespējas treknāku)
- 2 ēdamkarotes kārtīga sviesta
Kā pagatavot:
- Vispirms katliņā uzvāra ūdeni
- Pievieno melno tēju un pavāra vēl dažas minūtes (jo ilgāk vārīsi tēju, jo tā būs stiprāka, taču tās stimulējošais efekts mazināsies)
- Atstāj 15. min ievilkties
- Izkāš tēju caur sietiņu un ielej blenderī
- Pievieno sāli, sviestu un pienu
- Blendē visu 2-3 min jeb jo ilgāk jo labāk
Dzērienam jābūt karstam un kārtīgi saputotam. Tibetieši mīl, ja virspusē ir maza putiņa.
Es šo dzērienu esmu iecienījusi pat karstākajā gadalaikā viesojoties Indijā, it īpaši tas palīdz ja karstuma dēļ sareibst galva vai ķermenis jūtas noguris. Tas ātri palīdz organismam saņemties, kad nepieciešams piesiet dūšu. Mana mūžīgi zemā asinsspiediena dēļ tibetiešu ārsti mani mudina to dzert katru dienu.
Jāatzīst, ka Latvijā, ikdienā šo dzērienu taisu vien tad, ja pie mums ciemojās viesi no Āzijas, jo gribas lai Po Čā paliek kā kaut kas īpašs, ko varu nobaudīt vien esot autentiskā vidē. Nogaršo arī tu un sajūti Tibetas iecienītāko garšu. Lai labi garšo!
