Sanskrita vārdu Vinyasa parasti tulko kā “plūsma” jeb “plūst”, kamēr Hatha jogu kā polaritāšu līdzvsaru, literāri tas būtu- saule un mēness. Joga nozīmē savienību. Vinyasa jogas pamatatšķīrība no citiem jogas veidiem ir tas, ka jebkura kustība tiek izpildīta savienībā ar elpu. Nenotiek kustība bez elpas, vai kustība ar elpas aizturi.

Ieelpā mēs izbaudām enerģiju, motivāciju un iedvesmu, kamēr izelpā mēs piedzīvojam mieru, relaksāciju un stabilitāti. Kad mūsu kustība ir pilnībā sinhronizēta ar elpu, mēs esa līdzsvarā, dzīvi un klātesoši.

Galvenais noteikums, kas jāatceras ir, ka jebkurā āsanā jeb kustībā, kad mēs pastiepjamies, izstiepjamies vai liecamies atpakaļ, mēs ieelpojam,  jebkura pretēja kustība – noliecieni uz priekšu, sagriezieni, apgriezieni tiek veikti ar izelpu.

Joga is sistēma, kas ir radīta, lai palielinātu fizisko un emocionālo potenciālu, smazinātu emocionālo un fizisko traumu iespējamību un palielinātu garīgo apzinātību.

Joga ir jāapraktizē tā, lai pēc prakses mēs nejustos noguruši vai iztukšoti, bez enerģijas, gluži pretēji pēc jogas mums jājūtas labi. Arī drošība jogas praksē ir svarīga, tāpēc mums ir jāpraktizē tā, lai mēs netraumētu sevi.

Kas jāzina pirms praktizējam Vinyasa plūsmas jogu patstāvīgi vai grupā?

• Nepraktizējiet jogu grūtniecības laikā bez instruktora uzraudzības.
• Konsultējieties ar ārstu vai fizioterapeitu, ja ir bijušas traumas ceļgalos, plecos, mugurā, sprandā, kā arī jebkuras citas ķirurģiskas iejaukšanās. Tāpat iesaka ņemt vērā augstu asinsspiedienu. Noteikti paziņo par to savam jogas instruktoram pirms uzsāc nodarbības.
• Pielāgo jogas pozas savām vajadzībām un iespējām. Jogas bildes un instruktors jums priekšā ir tikai viens no pozas līmeņiem, bez tā vēl ir daudzi citi līmeņi, no kuriem kāds ir piemērots tieši Tev. Jogas poza nav pašmērķis, bet veids, instruments, tāpēc nekoncentrējies uz galējo pozas veidu, bet izbaudi to, kur esi pašlaik.
• Izvēlies sev piemērotāko intensitātes līmeni. Ir trīs veidi, kā mēs varam padarīt savu jogas praksi intensīvāku – 1) turēt pozas ilgāku laika periodu, 2) veikt aizvien advancētākas pozas un to variācijas, 3) kustēties dinamiskāk un ātrāk starp jogas pozām.
• Jogas praksei ir jābūt regulārai, taču tas nenozīmē, ka katru dienu ir jāatrod laiks 90 minūšu sesijai. Tas, protams, būtu ideāli, taču arī 15 minūtes katru dienu sniegs rezultātu. Galvenais ir atcerēties, ka daudz lielāks ieguvums būs, ja katru dienu praktizēsiet 15 minūtes, nekā tad, ja 1 reizi nedēļā apmeklēsiet 3 jogas nodarbības.
•  Pirms nodarbības 1-3 stundas atturies no ēšanas, un dzer mazos apmēros ūdeni. Ja iespējams nedzer nodarbības laikā.

Sankalpa jeb mūsu motivācija jogas praksei

Sankalpa burtiskā nozīmē ir mūsu garīgā motivācija. Kāpēc mēs jogojām, ko mēs vēlamies iegūt no jogas prakses? Daži jautājumi, kurus ir labi uzdod sev pirms jogas nodarbības:

• Kāpēc es vēlos mācīties un praktizēt jogu?
• Kāds ir mans mērķis? Īstermiņa un ilgtermiņa?
• Kāds vispār ir manas dzīves mērķis, un kā tas iet kopā ar jogu?
• Kādi ir galvenie šķēršļi, kas neļauj man sasniegt šo mērķi?
• Kā es varu pārvarēt šos šķēršļus?

Swami Sivananda ir teicis, ka patiesā, īstā joga ir tad, ka ķermenis, prāts un gars kļūst par vienu. Ir jāatceras, ka pilnīgi viss, kas eksistē pasaulē, gan dzīvās būtnes, gan nedzīvās nāk no viena avota – dievišķā.  Arī primārais jogas mērķis ir nevis apgūt āsanas un izvingrināt fizisko ķermeni, bet dzīvot apzināti , ne tikai savā labā, bet visu būtņu labā.

Jogas prakses pamati – kādai ir jābūt nodarbībai

Lai arī katra jogas nodarbība ir atšķirīga, ir zināmi principi, kas ir jāievēro, piemēram, jogas pozu secību princips. Kustībām ir jānotiek dažādos virzienos, uz priekšu, atpakaļ, un uz sāniem. Un šīs kustības ir jāveic stāvus, sēdus un guļus. Kad tiek veiktas jogas pozas ir ļoti svarīgi koncentrēties arī uz pašu kustību, jo kustība un veids kā mēs ieņemam pozu ir tik pat svarīga nodarbības daļa kā pozas ieņemšana.  Tāpēc ir svarīgi ne tikai izpildīt pozu, bet arī koncentrēties uz šo pašu izpildes procesu. Jāatceras arī, ka mēs nekad neturpināt turēt pozu, vai necenšamies ieņemt tā galējo stāvokli, ja mēs izjūtam sāpes vai nespējam paelpot. Vinyasa jogā katru āsanu izpilda līdz trim reizēm, un tā nav jātur ilgu laiku.

IESILDĪŠANĀS

Lai izvairītos no traumām, ir svarīgi ķermeni vispirms iekustināt jeb iesildīt. Pirmajā nodarbības daļā vienmēr ir jāiesilda plecu muskuļi,  mugurkauls, gurni, cirksnis, muguras lejas daļa. Tā teikt, jāstrādā ar visām galvenajām locītavām un muskuļu grupām

LĪDZSVARA POZAS

Tās palīdz attīstīt koordināciju, uzlabo stāju un spēku ķermenī. Tās palīdz arī attīstīt koncentrāciju un fokusu, jo šīs pozas var izpildīt tikai tad, ja esam pienācīgi sacentrējušes.

STĀVOŠĀS POZAS

Stājas, pēdu nostiprināšanai un pareiza ķermeņa novietošanai āsanā palīdz stāvošās pozas. Tās atver iegurni, nostiprina kājas un muguru, palielina kustību amplitūdu ķermenī. Stāvošās pozas palīdz arī noregulēt gremošanu, asinsriti, un ir īpaši piemērotas tiem, kas cenšas noregulēt svaru.

SĒDOŠĀS POZAS

Sēdošajām pozām ir jānomierinās un jāpalīdz atslābināties. Šīs pozas piešķir vitalitāti un mobilitāti mugurkaulam, un ļauj sagatavoties meditācijai.

SAGRIEZIENI JEB VĒRPES

Atbrīvo no spriedzes mugurkaulā, palīdz pie muguras sāpēm, atbrīvo no plecu sāpēm un stīvuma, ļauj pleciem būt daudz kustīgākiem. Stimulē asinsriti ķermenī.

POZAS GUĻUS

Tiek izpildītas guļot uz vēdera vai muguras. Tās palīdz atbrīvoties no spriedzes vēderā, palielina mugurkaula mobilitāti. Atjauno spēku mugurkaulā, rokās, kājās, un palīdz atbrīvot iegurni un gurnus.

APGRIEZTĀS POZAS

Tajās galva ir zemāk par sirdi. Atbrīvo muguru, dod miera un atbrīvotības sajūtu.

NOLIECIENI ATPAKAĻ JEB MUGURAS ATLIECIENI

Tie stimulē mūsu iekšējos orgānus, atbrīvo ķermeņa priekšējo daļu no spriedzes un stīvuma, no plecu daļas līdz kaunuma kaulam, un atbrīvo mugurkaulu.

NOBEIGUMA POZAS

Tādas, kas palīdz pilnībā atsābināties.

RELAKSĀCIJA

Ir nepieciešamas vismaz pāris minūtes pilnīgai ķermeņa relaksācijai, bez kustībām.

PAREIZA ELPOŠANA JOGAS LAIKĀ

Pirms uzsākam jogas nodarbību, pats svarīgākais, kas jāapgūst, ir pareiza elpošana. Kā tās ir – pareizi elpot? Tas nozīmē, ka mēs piepildām vispirms plaušu apakšējo daļu, tad vidējo un pēc tam augšējo. Kad mēs izelpojam, mēs vispirms iztukšojām plaušu augšējo daļu, tad vidējo, tad apakšējo. Turklāt elpošanas process nav sadalīts trīs atsevišķās daļās, tas ir vienots. Elpa ir lēna un plūstoša, tāpat kā mēs ielejam un izlejam ūdeni no glāzes. Ja vien mūsu deguns nav bloķēts, mēs elpojam tikai un vienīgi caur degunu. Ieelpā vēdera muskuļi ir brīvi, taču izelpā mēs tos nedaudz sasprindzinām.

IEELPA

• Ar ieelpu krūtis izvirzās uz āru;
• Turpinot ieelpu ribas izpešam uz sāniem, vēders automātiski ievirzās mazliet iekšā;
• Izvirzās atslēgas kauls un ribas, ieelpa turpinās.

IZELPA

• Vispirms ļauj astlēgas kaulam, krūtīm un ribām atslābināties. Pleci paliek savā vietā;
• Kad šķiet, ka viss gaiss ir izelpots, vēl nedaudz sasprindzini vēdera muskuļus, nodrošinot to, ka viss gaiss no plaušām ir maksmāli izvadīts laukā.

ELPOŠANAS VINGRINĀJUMI ir jāveic tukšā dūšā vai vismaz 3 stundas pēc ēšanas, un vismaz pusotru stundu pēc vieglām uzkodām. Kāpēc? Tāpēc, ka smags ēdiens traucēs koncentrēties un tāpēc, ka daļa asiņu un skābekļa tiks novadītās ēdiena sagremošanai.  Attiecīgi mazāk asiņu un skābekļa atliks smadzenēm elpošanas vingrinājumu laikā.  Jebkura elpošanas vingrinājuma laikā mugurkaulam ir jābūt pilnīgi taisnam, lai nodrošinātu Prānas jeb enerģijas plūsmu mugurkaulā.

Foto:http://www.performancelocker.com/wp-content/uploads/2016/02/vinyasa-yoga-wbst.png