DAGNIJA2
Dagnija Vītola
10/04/2019
active-beauty-beautyrobic-868757
Daži fakti par lokanību un stiepšanos
19/08/2019

Hroniskas sāpes muguras lejas daļā? Efektīvākā metode cīņā ar tām.

adolescent-adult-back-view-1599941

Sāpes ir ļoti vērtīga un vajadzīga ķermeņa aizsardzības sistēmas daļa, jo aizsargā un brīdina par briesmām. Parasti šie signāli pienāk pirms traumu, arī nopietnu, iegūšanas. Tas, vai mēs šajos signālos ieklausāmies un tos respektējam, ir cits jautājums. Sāpes ir tas, kas liek mums kustēties, domāt un pat uzvesties citādi, tādēļ tām ir ļoti svarīga un skaidra loma, bet ko darīt, ja sāpju sistēma nedarbojas gaidītā veidā?

Īslaicīgām, akūtām sāpēm parasti ir identificējams avots, tās liek mums pasargāt sevi no traumām, vai, ja tā iegūta,  aizsargāt traumēto, bojāto ķermeņa daļu, palīdzot tai atveseļoties. Patstāvīgas sāpes, kas ilgst vairāk nekā 3 mēnešus vairs nepilda šo lomu, tām ir kāds nopietns iemesls, visbiežāk kāda emocionāla vai fiziska slimība, traucējumi.

Pētnieki izdala 4 iemeslus, kāpēc sāpes nepāriet:

  1. Jutīgums

Izmaiņas nervos, kuri pārnēsā ziņojumus par sāpēm uz smadzenēm. Nervi var kļūt pārāk jutīgi un pat viegls pieskāriens var tikt interpretēts kā sāpes.

  1. Atmiņa

Mūsu smadzenes atceras sāpes un var likt mums izjust sāpes, kad mēs reproducējam kādu kustību, kas iepriekš mums radījusi sāpes. Tas notiek balstoties uz mūsos noglabātajām atmiņām par piedzīvotām sāpēm.

  1. Attēlojums

Mūsu smadzenes satur ķermeni attēlojošu karti. Jo vairāk mēs izmantojam kādu ķermeņa daļu, jo lielāks atspulgs veidojas smadzeņu kartē. Ja ir hroniskas sāpes muguras jostas daļā, šī telpa, kas attēlo ķermeņa jostas daļu var kļūt ievērojami lielāka un pat pārņemt citas ķermeņu daļas. Tas nozīmē, ka veicot kustību šajās attiecīgajās ķermeņa daļās, mēs varam sajust sāpes, kuras parasti izjutām muguras jostas daļā.

  1. Emocijas

Ja sāpes attur mūs no lietām, kuras sniedz mums prieku, tas var ietekmēt mūs garastāvokli, samazināt aktivitātes līmeni, palielināt stresu un frustrāciju. Visi šie faktori attiecīgi var palielināt jau esošās sāpes un to ilgumu.

Kāpēc sāpes muguras lejas daļā ir tik sarežģītas?

Pastāv dažādi koncepti par sāpēm muguras jostas daļā, to cēloņiem un iespējamiem ārstēšanas veidiem.

Pirmais koncepts: sāpju apmērs ne vienmēr ir samērīgs audu bojājumu apmēram.

Ir daudz stāstu par kareivjiem, kas piedzīvojuši milzīgas traumas, pat zaudējuši roku vai kāju, bet attiecīgajā brīdī izjutuši niecīgas sāpes vai sāpju nav bijis vispār.  Līdzīgi, ugunsgrēkos cietušie, kas ieguvuši smagus apdegumus, ir spējuši atgriezties liesmu pārņemtā ēkā, lai glābtu bērnus un atkal nav izjutuši nekādas sāpes. Šie ir tikai divi piemēri, kas atspoguļo situāciju, kad trauma un sāpju apmērs ir nesamērīgs, neatbilstošs. Šis koncepts strādā arī apgrieztā secībā, kad niecīgu traumu gadījumā, sāpes ir milzīgas, kā, piemēram, sagriežoties ar papīru vai muskuļu krampju gadīumos. Bojājums šajos gadījumos ir niecīgs, bet sāpes var būt gana spēcīgas.

Tas, kas notiek audu līmenī ir tikai viena daļa no sarežģītas sāpju pieredzes.

Par to liecina arī situācijas, kad cilvēkiem ir diska trūces, nobīdes starp mugurkaula skriemeļiem, saspiesti nervu gali, bet tie neizjūt nekādas sāpes.

Migrēnas un galvassāpes mēdz būt ļoti spēcīgas, taču tās nav saistītas ar audu bojājumiem.

Tas var šķist biedējuši, tomēr dažādas izmaiņas mūsu ķermenī ir neizbēgamas, tā teikt  – normālas dzīves sastāvdaļa un ne vienmēr tām ir jābūt kopā ar sāpēm. Sāpju neesamība nozīmē vien to, ka smadzenes to neuztver kā draudus.

Otrais koncepts: sāpju pieredzē ir iesaistīti vairāki faktori, bet tās ir smadzenes, kas pieņem lēmumu vai mums sāp vai nē. Tā tas ir bez izņēmuma 100% visos gadījumos.

Ir svarīgi saprast, ka ziņojums, ko smadzenes saņem no audiem nav “sāpes”. Mūsu smadzenes saņem šos ziņojumus un izlemj vai sāpes ir uz tiem atbilstoša atbilde. Hronisku sāpju gadījumā smadzenes saņem signālus, kas neatspoguļo audu patieso stāvokli. Tādēļ smadzeņu atbilde, kas var iekļaut arī sāpes, balstās uz neprecīzu informāciju.

Tomēr, tas ir abpusējs process, mums tikai jāspēj pārmācīt savas smadzenes un sāpju sistēmu.  Kā to izdarīt?

back-view-backlit-city-847483

Kas ir uztvere?

Uztveres ir veids kā mēs domājam un uztveram savu dzīvi. Uztveres modelis uzsver to, ka mūsu interpretācija par konkrēto notikumu ir daudz svarīgāka par pašu notikumu. Dažādi notikumi mūsu dzīvē var radīt mūsos dažādas emocijas, spēcīgas  muguras sāpes var radīt gan dusmas, gan skumjas, gan trauksmi.

Uztveres modelis izdala 3 posmus:

  • notikumu
  • notikuma interpretāciju
  • emocijas

Spēcīgs muguras sāpju uzliesmojums var radīt domas: “Šīs muguras sāpes nekad nepāries” un izraisīt emocijas – skumjas.

Pastāv vairāki veidi kā mēs varam interpretēt notikumu, kas var novest pie atšķirīgām domām, kas attiecīgi ietekmē mūsu emocijas:

Iespējamā doma  

Iespējamā emocija

 

“Nespēju noticēt, ka tas atkal notiek”. dusmas
“Es nespēšu turpināt strādāt un zaudēšu darbu”. uztraukums
“Šāds sāpju uzliesmojums ir bijis pirms tam, es zinu, kā tikt ar to gala”. Nervozs, bet pozitīvs

Šie piemēri parāda to, ka sāpju uzliesmojums var radīt dažādas domas un emocijas, izejot no mūsu individuālās uztveres un interpretācijas. Pašas sāpes nav galvenās, mūsu attieksme ir izšķirošā. Pielietojot uztveres modeli hronisku sāpju gadījumā, mēs varam teikt, ka svarīgākais ir nevis tas, kas notiek personas mugurā, bet svarīgākais ir tas, kā šī persona uztver muguras sāpes.

Kas ir kognitīvi biheiviorālais modelis?

Kognitīvas uzvedības modelis uzsver, ka tas, kā mēs interpretējam, domājam par notikumiem, ietekmē mūsu emocionālo atbildi uz notikumu. Šī emocionālā atbilde, sekojoši, rada uzvedības atbildi. Uzvedība attiecīgi pastiprina mūsu domas. Kad mūs piemeklē sāpju lēkme, mēs varam domāt: “Sāpes ir tik spēcīgas, ka man noteikti jāizvairās no jebkādas slodzes, lai nepadarītu situāciju vēl ļaunāku”. Šādas domas jeb situācijas interpretācija var izraisīt uztraukumu, bailes, trauksmi. Lai izvairītos no šīm emocijām, mēs nolemjam palikt mājās un izvairīties  no jebkādām darbībām, kas, mūsuprāt, var palielināt sāpes. Izvairoties no konkrētām darbībām, mēs pastiprinām pārliecību, ka paliekot nekustīgi mēs aizsargājam savu muguru, neapzinoties, ka pakāpeniski un maigi palielinot muguras kustīgumu, ir iespējams samazināt sāpes. Šis modelis aicina salauzt šo neveselīgo uzvedības ciklu un iemācīties jaunu domu, emociju un uzvedības ciklu.

Kāpēc pielietot kognitīvi biheiviorālo pieeju?

Daudzas tradicionālās pieejas muguras sāpju ārstēšanā izrādās neefektīvas, jo sniedz vien īstermiņa labumu.  Tā kā sāpēm muguras jostas daļā ir epizodiska daba un tās mēdz bieži atkārtoties, ir svarīgi nomainīt medicīnisko pieeju “salabo mani” pret alternatīvo pieeju, kas balstās uz konkrētās personas vajadzībām un sāpju cēloņiem. Vispopulārākais veids cīņā pret muguras sāpēm ir dažādi vingrojumi, un ir pierādīta to efektivitāte ilgtermiņā, taču pētījumi pierāda, ka vislielākais efekts ir tad, kad savieno vingrojumus ar kognitīvo biheiviorālo pieeju. uztveri un rosinot palīdzošas uzvedības atbildes uz notiekošo. Kādus vingrinājumus iesaka muguras sāpju gadījumos?

  • Stiepšanās vingrinājumi
  • Spēka vingrinājumi

Neskaitāmi pētījumi ir atklājuši, ka specifiski faktori ir daudz nozīmīgāki muguras sāpju attīstībā un to izraisītā nevarībā nekā fiziskie faktori, kas var būt sākotnējie sāpju izraisītāji.

Šie specifiskie faktori ir:

  • pārspīlēšana, pasīvā problēmu risināšana jeb nerisināšana, neveselīgas pārliecības par sāpēm;
  • Uzvedības faktori: slikta veselības uzvedība jeb neveselīgs dzīvesveids, samazināta fiziskā aktivitāte.
  • Sociālie faktori: neapmierinātība ar darbu;

Cīnoties ar sāpēm muguras lejas daļā, ir svarīgi ņemt vērā ne tikai fiziskos aspektus, bet arī psiholoģiskos, uzvedības, un, kur iespējams, arī sociālos faktorus/ simptomus. Šāda pieeja koncentrējas uz problēmas atrisināšanu tieši konkrētai personai, atmetot pasivitāti problēmu risināšanā, izmainot domāšanu un uztveri un rosinot palīdzošas uzvedības atbildes uz notiekošo.

Raksta tapšana izmantoti materiāli no Oxfordas Universitātes apmācības kursa “Cognitive Behavioural Skills to Treat Back Pain”.

Kristine Somere
Kristine Somere
Portāla Slow Life dibinātāja. Sertificēta Tibetas Jogas un Yin Yogas skolotāja, kas aizraujas ar dažādiem jogas veidiem, Tibetas Budismu , veselīgu dzīvesveidu un uzturu. Latvijas Jogas Biedrības valdes locekle. Dzīvojusi un mācījusies Londonā, Indijā, Nepālā, ASV un citās pasaules valstīs.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

TheYogaShop. //]]>