pexels-photo-573285
Ekharts Tolle: 5 dzīves gudrības
29/12/2017
pexels-photo-754678
Domas, kā slimību cēlonis
18/01/2018

Kā caur fizisko ķermeni piekļūt mūsu smalkajai pasaulei?

pexels-photo-588561

Ar āsanu palīdzību mēs ietekmējam ne tikai  fizisko ķermeni, bet arī prātu un dvēseli.

Kad mēs nonākam nepazīstamā teritorijā, ir labi, ja pa rokai ir konkrētās apdzīvotās vietas karte. Uzsākot jogas praksi, mums arī ir vajadzīgs sava veida ceļvedis, kas palīdzēs tikt skaidrībā ar mūsu būtību. Apmēram pirms 3 tūkstošiem gadu jogas gudrie sastādīja šādu karti, iezīmējot tajā ķermeņa apvalkus jeb košas.  Upanišadās aprakstītā košu karte vada cilvēku viņa ceļojumā pašam pie sevis, kas sākas ar ārējo apvalku un ved pie cilvēciskās būtnes kodola – dvēseles.

Kā jebkurš ceļvedis, košu karte ir neaizvietojama ceļa sākumā, kad ir jāorientējas un jānosaka kustības virziens, vai tajos brīžos, kad esam apmaldījušies vai nonākuši strupceļā kādā no prakses etapiem.

Saskaņā ar košu teoriju, cilvēks sastāv no 5 ķermeņiem vai apvalkiem. Līdzīgi kā slavenās krievu matryoshku lelles, katrs apvalks sevī “ieslēdz” nākamo:

  • Annamaja koša – fiziskais ķermenis;
  • Pranamaja koša – elpošanas un dzīvības enerģijas ķermenis;
  • Manomaja koša – mentālais ķermenis;
  • Vidžnamaja koša – vieduma jeb zināšanu ķermenis;
  • Anandamaja koša – svētlaimes ķermenis, ceļa galamērķis.

Šo modeli nevajadzētu uztvert burtiski, uztverot košas kā “anatomiskus slāņus”, kaut arī analoģiju ar fizioloģisko ķermeņa uzbūvi ir ļoti viegli veikt; “mentālais ķermenis”, piemēram, atbilst nervu sistēmai. Košas vairāk ir kā metafora, kas palīdz aprakstīt, kādā veidā joga harmonizē prātu, ķermeni un dvēseli. Košas savstarpēji pārklājas. Bez šaubām jūs esat šo saikni izjutuši uz savas ādas: kad uztraucaties vai esat sasprindzis, elpa kļūst virspusēja, prāts uzbudināts. Taču uzzinot priecīgu ziņu, katrs no mums ir izjutis to, kā laime pārpludina pilnīgi visu mūsu būtību.

Tagad tiksim skaidrībā kādā veidā košu karte var tikt izmantota āsanu praksē. Mēs sākam savu ceļojumu ar pirmo košu –fizisko ķermeni. Līdzīgi kā bultiņa kartē, kas norāda atrašanās vietu, tā palīdz mums sakoncentrēties uz notiekošo tagad, uz mirkli kurā atrodamies. Annamaja koša ir mūsu fiziskais “Es”. Tas sastāv no ādas, muskuļu masas, kauliem un iekšējiem orgāniem. Annamaja dēvē par “barības ķermeni”. Upanišadās ir teikts, ka mēs sastāvam no barības, kuru dod zeme. Tāpēc pareiza ēdiena sabalansēšana nodrošina veselīgus nosacījumus turpmākam darbam ar pārējām košām.

Uzsākot jogas praksi, mēs daudz laika veltām sava fiziskā ķermeņa izpētei. Vispirms mēs to apzināmies kā kaut ko vienotu, no galvas virsas līdz pirkstgaliem.  Mēs atklājam ķermeņa daļas par kurām agrāk varbūt pat nenojautām, piemēram, pēdu arkas vai sānu ribas. Iztaisnojot locītavas, kaulus un mugurkaulu, iekļaujot darbu ar muskuļiem, cenšoties sajust ādas kustību un pat apzināties, kas notiek ar iekšējiem orgāniem un endokrīno sistēmu, mēs iemācāmies harmonizēt pirmo košu. Ķermeņa sajūtu apzināšanās atver pieeju daudz smalkākiem slāņiem. Citiem vārdiem sakot, ja jūs tiecaties elpošanu padarīt dziļāku vai ietekmēt prāta stāvokli, nedrīkst aizmirst par fizisko ķermeni. Tieši pretēji, ļaujiet tam kļūt par tiem vārtiem, kas ved uz mūsu būtības dziļākajiem slāņiem.

Nākamie trīs apvalki ir neredzami un nemateriāli. Šī iemelsa dēļ tos ir pieņemts uzskatīt par smalkā ķermeņa – sukšma šariri sastāvdaļām. Kopā ar to tās var sajust un vēl vairāk, tās rada lielu ietekmi uz fizisko ķermeni. Ja pranamaja koša – elpošanas ķermenis pārstāj strādāt, tad cilvēks iet bojā.

Ikdienas dzīvē mēs reti pievēršam uzmanību elpai.  Un tomēr, līdzīgi kā putns krātiņā, kas nebrīvē aizmirsis kā lidot, pranamaja koša var pārstāt strādāt uz pilnu jaudu. Lai to izjustu, veiciet ieelpu un sajūtiet kā skābeklis, kas skrien pa asinsvadiem izplatās pa visu ķermeni. Ķermeņa fizioloģijā prānas ķermenim atbilst asinsvadu un elpošanas sistēma – “dzīvības upes”, kas plūst katrā no mums. Jūtu plūsma arī ir pranamaja koša izpausme. Jogisku elpošanas vingrinājumu sistēma – prānājāma radās, lai palīdzētu pilnveidot prānas ķermeni. Kad pateicoties āsanām, mēs sākam izprast savu fizisko ķermeni, kļūst vieglāk pētīt elpošanas procesu. Pārejot pie dziļākas, lēnākas, ritmiskākas elpošanas nodarbības laikā, mēs iemācāmies apzināties otro košu un ietekmēt to. Palielinot skābekļa daudzumu organismā, mēs atmodināt prānisko ķermeni. Saskaņot ieelpu un izelpu ar fiziskā ķermeņa kustībām, (piemēram, Surya Namaksar laikā), ir viens no veidiem kā sinhronizēt pirmo divu košu darbu ar mentālo ķermeni (koncentrēšanās un apzināšanās).

Trešais apvalks – manomaja koša atbilst nervu sistēmai un izpaužas caur apzināšanos. Manomaja koša darbības kļūst acīmredzamas sasniedzot nekustīgumu āsanu izpildes laikā. Pamēģiniet nofiksēt skatienu vienā punktā un sakoncentrēties uz to kā elpa izpleš un ievelk atpakaļ krūšu kurvi. Ievērojiet, cik laika vajag tam, lai apstātos domas jeb vritti.

Ļoti bieži mūsu prāts ir pārslogots, kā ielas sastrēgumu laikā. Kad tas ir nemierīgs, elpa zaudē savu līdzsvaru, tiek traucēta mūsu līdzsvara sajūta. Elpošana var kļūt par tiltu, kas savieno ķermeni un prātu. Dziļa, brīva elpošana paplašina apziņu, kas, savukārt, rada brīvības sajūtu ķermenī. Vairumam no mums galvenais prakses uzdevums ir iemācīties sasniegt līdzsvarotu pirmo trīs košu darbību.

Vidžnamaja koša – saprāta jeb vieduma ķermenis. To var salīdzināt ar spēju reflektēt, kas palīdz labāk iepazīt sevi un apkārtējo pasauli. Tajā brīdī, kad prakses laikā pirmie trīs līmeņi sāk savienoties, sāk mosties arī vieduma ķermenis. Parādās jaunas sajūtas: mēs pēkšņi atskāršam, ka nevajag pielikt fiziskas pūles, lai nostāvētu pozā vai turpinātu elpot.  Mūsos kaut kas mainās, rodas āsanu gars. Koka pozā, piemēram, parādās noturības un iekšējā spēka sajūta. Atliecienos atpakaļ mēs jūtam, kā sirdī atveras debesis. Mēs esam mierīgi šajā ceturtajā apvalkā, un tajā pat laikā, kāda daļa no mums vēro sajūtu maiņu. Šis liecinieks ir mūsu iekšējā balss, kas saka: “Tas ir lieliski!” Kad tā izšķīst šī brīža izdzīvošanas momentā, svētlaimes ķermenis –anandamaja koša sāk mirdzēt, izstarojot mūsu sirds gaismu. Mēs jūtamies tā it kā būtu sasnieguši savu ceļojuma galamērķi. Pat, ja tas ir tikai uz īsu mirkli.

Pieeja Anandamaja košai ir atvērta katram. Dzīves laikā mēs periodiski saskaramies ar šo sevis daļu. Pat, ja esat iesācējs jogā, jūs pilnībā varat izjust anandamaja košu.

Reizēm mums izdodas noiet visu ceļu no sākuma līdz beigām, reizēm nē. Reizēm mēs iedomājamies savu būtību kā pretrunu sajaukumu, bet reizēm ar vieglumu tiekam cauri visiem apvalkiem. Galvenais neizlaist no redzesloka savu iekšējo horizontu.

https://yogajournal.ru/conscious/philosophy/kak-cherez-telo-poluchit-dostup-k-tonkim-obolochkam/

Tulkoja Slowlife

Slow Life
Slow Life
Jogiska dzīvesveida žurnāls, kas raksta par jogu, uzturu, attiecībām un dzīvi caur citu prizmu. Lai iedvesmotu tevi apstādināt ikdienas skrējienu, elpot un dzīvot ar pilnu krūti un izbaudīt dzīvi šeit un tagad.

2 Comments

  1. Lolita says:

    Paldies,Kristīne,par rakstiem,ko publicējat!Es bieži šeit atrodu atbildes uz jautājumiem!Esmu izlasījusi visus rakstus,un tie ļoti palīdz manā ceļā!

    • Kristine Somere says:

      Paldies, Lolita! Prieks censties, ja zinām, ka kādam noder tas, ko darām! :) Paldies!

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

//]]>