oriental beauty
Kas jāzina par Jogas praksi menstruāciju laikā
08/09/2015
kamasutra-copy-724x1024
Kā iemācīties baudīt dzīvi jeb kāpēc ikvienai sievietei būtu vērts izlasīt Kāmasūtru?
10/09/2015

4 attieksmes attiecību uzlabošanai ar jogas zināšanām

267004E.TIF

„Jogas uzdevums ir veicināt dziļu iekšēju atslābināšanos, ko pavada bezbailība. Tieši atbrīvošanās no bailēm paver ceļu pilnam mīlestības uzplaukumam. Šādā stāvoklī jūs mīlēsiet visu, ko redzēsiet citos, un apkārtēji mīlēs jūs, par to, ka esat viņus ieraudzījuši.”

Daudzi pievēršas jogai, jo ir dzirdējuši, ka tā labvēlīgi iedarbojas uz fizisko veselību un palīdz atslābināties. Joga ļauj saprast arī, kā darbojas prāts. Dziļas elpošanas, apzinātu kustību un rimtas meditācijas meditācijas process ļauj ievērot visas nenozīmīgās domas, kas raisās prātā, un piedāvā veidu, kā no tām atbrīvoties. Ar laiku, tu redzēsi, ka kļūstot klusākam savā prāta telpā, uzlabojas arī attiecības ar līdzcilvēkiem.

Patiešām, fiziskais aspekts ir tikai viens no daudziem ceļiem pretī dziļai garīgai tradīcijai. Pat ja spējam veikt 108 saules sveicināšanas vai aizlikt kājas aiz galvas, jogas pasniedzējas un rakstnieces Donnas Farhi vārdiem, „mūsu garīgo sagatavotību pārbauda tikai attiecības ar citiem.”

Daudzas attiecību problēmas izraisa tieši rīcība bez apdoma. Neveiksmīga diena, vilšanās, pagātnes sāpes vai sakrājušās emocijas var izraisīt to, ka nodomājam ko nelāgu par citiem vai izsakām un izdarām lietas, ko vēlāk nožēlojam. Jogā uzvedības modeļi (kā pozitīvi, tā negatīvi un apzināti vai ne) ir samskāra.

Jogas prakse dod mirkli uzelpot un dzīvot savā ķermenī ar augstāku apziņu. Esot klātesoši un nevērtējoši, mēs varam lūkoties pasaulē skaidrāk, nevis caur pagātnes pieredzes un nākotnes cerību aizsegu. Tas ļauj atklāt daudzas no mūsu samskārām (ieradumiem) un strādāt, lai varam saglabāt vērtīgākās, piemēram , ieklausīšanos, pirms izdarīt secinājumus, un atbrīvoties no nederīgajiem, piemēram neapdomīgas reakcijas. Šis praktiskais, bet radikālais sevis pieņemšanas process sākumā var šķist diezgan biedējošs. Redzēt to, kas notiek mūsu prātā, ver būt visai nepatīkami, tomēr pūliņi ir tā vērti.

Mūsu rīcībai kļūstot arvien apzinātākai un pamatotākai, lielākie ieguvēji ir mūsu draugi, ģimene, kolēģi un pat svešinieki. Mēs tos mazāk nosodām, izsakām mazāk pārmetumu, savukārt viņi mazāk nosoda mūs.

Lai mazliet atvieglotu attiecību uzturēšanas uzdevumu, senie jogas teksti piedāvā četrus dzīvošanas principus – brahmavihāra. Tie palīdz panākt, lai attiecības ar līdzcilvēkiem rada iespējami mazāku garīgo nemieru. Šie principi nereti ir pretstatā ierastajiem uzvedības modeļiem, tāpēc nav viegli tiem sekot, tomēr, lūk, jogas prakses lielākais spēks: tā pamazām mūs izmaina.

ČETRI SOĻI ATIECĪBU UZLABOŠANAI

Brahmavihāra ir daļa no „jogas sutrām”, ko Patandžali sarakstījis pirms 2000 gadu.  Sūtrās (1.33.) teikts:

Maitri karuna mudita upekšanam sukha dukha punja apunja višajanam bhavanatah cīta prasadanam, kas nozīmē: „Apziņa (t.i. aktīvai prāts) norimst, kad izstarojam draudzīgumu, līdzcietību, prieku un vienlīdzību pret visu – patīkamo, nepatīkamo, labo un slikto.”

BRAHMAVIHĀRA JEB ČETRAS ATTIEKSMES

1. MAITRI – LABVĒLĪBA PRET PRIEKU

Pirmā brahmavihāra šķiet pašsaprotama, jo prieks ir emocijas, pēc kurām tiecas ikviens, tomēr realitātē nereti ir grūti pieņemt citu cilvēku prieku. Lai mēs spētu līksmot par citu laimi, nebūtu greizsirdīgi vai nopeļoši, ir nepieciešams nolikt malā savus uzskatus un spriedumus un uztvert viņu veiksmi kā iedvesmu.

2. KARUNA- LĪDZCIETĪBA PRET TIEM, KURI CIEŠS

Kad esam nelaimīgi, vismazākā ievērība pret mūsu ciešanām – mīļš smaids vai e-pasts – mūs pielej ar pateicību. Kās mūs saskata tādus, kādi esam un nenosoda. Izrādot līdzjūtību kādam, kas nokļuvis grūtībās, mēs izkļūstam no vienaldzības un neapmierinātības valgiem, lai patvertos mīlestībā.

Tas atkal var šķist vienkārši, bet kurš gan nav saniknojies uz patstāvīgi īgnu kolēģi vai juties pārāks par draugu, kurš pārdzīvo šķiršanos, jo paši esam pārdzīvojuši attiecību sarežģījumus un kļuvuši spēcīgāki?

Ļaujiet, lai citu nelaime nevis izraisa sašutumu, bet gan rosina uz gādību un uzmanību. Sūtiet palīdzīgas domas kādam, kas nonācis grūtībās, vai atmodiniet sevī līdzcietību, ziedojot naudu, resursus un laiku.

Pastāv smalka robeža starp līdzcietību un žēlumu. Ir svarīgi būt empātiskiem, tomēr nereti, kad kāds sāk stāstīt sarežģītu un skumju stāstu, mēs nespējam atturēties neizstāstījuši arī savu traģisko sāgu. Reizēm, uzklausot problēmu, mēs jūtam pienākumu sniegt ieteikumus tās atrisināšanai. Līdzcietība nozīmē piedāvāt palīdzīgu roku un dzirdīgu ausi.

3.MUDITA – PRIEKS PAR CITU VEIKSMI UN LABAJĀM ĪPAŠĪBĀM

Kad kāds gūst panākumus, piemēram, algas pielikumu vai atzinību, mēs nereti apšaubām, vai šis cilvēks to patiešām ir pelnījis. Tāpat, kad satiekam kādu jauku un labu vēlošu cilvēku, mēs reizēm šaubāmies par viņa patiesumu. Mums nevajadzētu šādi reaģēt! Vajadzētu svinēt otra cilvēka sasniegumus un dotības. Ja spēsim īsteni priecāties par citu labajām īpašībām, mūsos būs mazāk skaudības un vairāk pozitīvisma.

4.UPEKŠANAM – TOLERANCE PRET CITU TRŪKUMIEM UN KĻŪDĀM

Ja citi kļūdās, ir viegli tiem pārmest, bet iztēlojieties sevi viņu vietā. Vai nav patīkamāk, ja tiek atzītas jūsu labās īpašības, nevis uzsvērtas sliktās?

Brahmavīrā Patandāli sniedz ieteikumus, kā pozitīvi uztvert līdzcilvēkus un kā attiekties pret tiem. Saglabāt mierpilnu prātu, kad kāds cits kļūdījies, ir viens no grūtākajiem uzdevumiem. Dusmas un naids pret citiem dara mūs pašus tikai nelaimīgākus. Tā kā ļaunums ir jau nodarīts, dusmas ir tikai enerģijas izniekošana. Daudz labāks veids kā izmantot garīgos un emocionālos resursus, atrast šajā situācijā sev ko noderīgu (vieglāk pateikt nekā izdarīt, bet Patandžali mudina mūs mēģināt). Visgrūtāk ir reizēs, kad saskaramies ar vardarbību. Protams, nevajadzētu stāvēt malā un vērot ļaunu situāciju, ja mūsu spēkos būtu to novērst, tomēr varam izvēlēties attieksmi. No vienas puses, varam ļaut sevi piepildīt riebumam un sacīt: „Šis cilvēks ir ļauns, un viņš ir skarbi jāsoda”, bet no otras puses, jogas mācība paustu, ka šis cilvēks tā ir rīkojies uzkrātās negatīvās vai aizskarošās pieredzes iespaidā. Nicinot rīcību, nevis cilvēku, mēs varam saglabāt cilvēcību un veidot attiecības, nevis krāt ienaidniekus.

Foto:freegreatpicture.com

Viktorija Vudhola, Džonatans Setins: “Joga Ikvienam”, J.L.V. Izdevniecība

Slow Life
Slow Life
Jogiska dzīvesveida žurnāls, kas raksta par jogu, uzturu, attiecībām un dzīvi caur citu prizmu. Lai iedvesmotu tevi apstādināt ikdienas skrējienu, elpot un dzīvot ar pilnu krūti un izbaudīt dzīvi šeit un tagad.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

TheYogaShop. //]]>